Secinājumi.
1. Starptautisko civiltiesisko sadarbību starp tiesu iestādēm regulē plašs starptautisko un normatīvo aktu klāsts, ir izstrādāti priekšlikumi starptautiskā regulējuma uzlabošanai un noteiktas pamatnostādnes tiesu sadarbības efektīvākas darbības īstenošanai.
2. Starptautiskā civiltiesiskā sadarbība ietver balstā pamatā uz trīs darbību realizēšanu: spriedumu atzīšana un izpilde, dokumentu aprite un pierādījumu iegūšana.
3. Tiek konstatēts nepietiekamas tiesnešu un tiesas darbinieku svešvalodu (īpaši ES oficiālo valodu) zināšanas, kas attiecīgi kavē Latvijas tiesnešu efektīvu integrāciju Eiropas tiesiskuma telpā.
4. Tiek konstatēts nepietiekams tiesnešu zināšanu līmenis par ES jautājumiem (tai skaitā Eiropas Kopienas tiesas praksi), citu ES dalībvalstu tiesību sistēmām un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, kas var novest pie prettiesiska lēmuma pieņemšanas, līdz ar to pārkāpjot indivīda noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu.
5. Pastāv problēmas ar Pierādījumu iegūšanas regulas 10.pantā noteiktā izpildes termiņa – 90 dienas ievērošanu tiesu iestāžu starptautiskā sadarbībā, tas nereti tiek pārsniegts, kā rezultātā lietu izskatīšana tiesās ieilgst, līdz ar to liedzot indivīdam tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Nobeigums.
Referātā izvirzītais mērķis bija noskaidrot kāda ir tiesu iestāžu starptautiskā sadarbība civillietās un kādas ir būtiskākās grūtības šīs sadarbības īstenošanā praksē. Tika noskaidrots, kādi starptautiskie un nacionālie normatīvie akti regulē tiesu iestāžu starptautisko sadarbību civillietās, kā arī konstatētas būtiskākās sadarbības problēmas un nepilnības. …