Baltijas tiesu medicīnas ekspertu trešais kongress noritēja Latvijas valsts 80. Jubilejas gadā. Latvijas neatkarība tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī. XX gadsimts Latvijas valstī bijis liels pārmaiņu laiks. Darbā tiek izvērtētas izglītības iegūšanas iespējas XX gadsimtā, kā arī tiesu medicīnas zinātnes un prakses attīstība Latvijā.
Pimajos divos gadu desmitos gandrīz pilnībā Latvija vēl bija Krievijas impērijas sastāvdaļa – Kurzemes un Vidzemes guberņas. Uz šī sabiedriski politiskās dzīves fona veidojās tiesu medicīnas zinātnes un tās priekšmeta tiesu medicīnas ekspertīzes attīstība Latvijā. Nosacīti šajā attīstībā tiek izšķirti četri periodi, kas aptver XX gadsimtu un, kuri turpmāk darbā tiks izskatīti.
Pirmais no šiem periodiem ilgst no gadsimta sākuma līdz 1922.gadam. Baltijas guberņām gadsimta sākumā kopēja universitāte bija Tartu (Tērbatas) universitāte, kas bija rusificēta par Jurjevas universitāti. Ārsti, kuri tajā laikā bez daudziem citiem pienākumiem veica arī tā saukto tiesu ārstu darbu, izglītību guva šjā universitātē. Vēlākos gados daudzi devās uz Pēterburgas Kara medicīnas akadēmiju, starp viņiem arī latvietis Miķelis Veidemanis. Kad rīgā uz Tehniskās augstkolas bāzes izveidojās Latvijas Universitāte, viņš bija Medicīnas fakultātes dekāns un vēlāk vadīja arī tiesu medicīnas katedru.
Jau 1917. – 1918.gadā reāli izvirzījās Latvijas augstskolas kā nacionālas augstskolas organizēšanas nepieciešmība. 1919.gada 28.septembrī nodibināja Latvijas Universitāti, Medicīnas fakultāti sāka veidot 1919.gada nogalē un nodibināja 1920.gada februārī. 1922.gadā pēc Latvijas Universitātes uzaicinājuma Rīgā, lai izveidotu Tiesu medicīnas institūtu, no Vīnes Universitātes ieradās slavenā Austrijas profesora Albīna Haberda rekomendētais viņa skolnieks Ferdinads Neireiters. Mērķis tika sasniegts, un 1923.gadā pie Latvijas Medicīnas fakultātes nodibināja Tiesu medicīnas institūtu.…
