Secinājumi
Ne vienmēr likums spēj paredzēt visus dzīves gadījumus, bet to tūlītēja regulēšana ir nepieciešama vienmēr, tāpēc tiesai, lemjot par gadījumiem, kuri likumā nav aprakstīti, jāņem vērā līdzīgus gadījumus. Tā rodas tiesu precedents. Būtu diezgan neloģiski, ja tiesa atteiktos izspriest gadījumu tikai tāpēc, ka likumā par to nekas nav teikts, tas nozīmētu, ka lietu neviens nevarēs izskatīt. Tas, savukārt, radītu neizpratni sabiedrības vidū.
No otras puses arvien pieaugošais precedentu skaits ir neērts. Izskatot tiesā kādu lietu ir gandrīz neiespējami izskatīt visus uz to attiecošos precedentus. Rezultātā rodas konfliktējošie, pretrunīgie precedenti.
Tiesu precedenta attīstība dažādās tiesību sistēmās ir atšķirīga. Tomēr tiesu precedentiem ir arī līdzīgas iezīmes. Bet, ja salīdzina divas lielākās tiesību sistēmas, proti, romāņu – ģermāņu un anglo – sakšu, tad te vērojamas vairāk atšķirīgas, nevis kopīgas iezīmes.
Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā tiesu precedents ir tiesību papildavots, pretēji tam, kā tas ir anglo – sakšu tiesību sistēmā, kur precedentam oficiāli piešķirts tiesību pamatavota statuss. Tāda pati situācija ir ar tiesu precedenta lomu, proti, romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā tā ir nenoteikta, ko varētu skaidrot ar nenoteikto vietu un lomu dažādu valstu tiesību sistēmās, kuras ietilpst romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā un kur katrai no tām ir savas valsts nacionālās tiesību sistēmas īpatnības. Respektīvi, ja dažas valstis vispār noliedz tiesu precedentu un mēģina to neizmantot, tad citās valstīs tas tiek nostiprināts likumdošanā. Anglo – sakšu tiesību sistēmā tiesu precedentam piešķirts oficiāls statuss. Principā anglo – sakšu tiesību sistēma pamatojas uz to, ka tiesas lēmumu konkrētā lietā pieņem par pamatu citu analoģisko lietu izskatīšanai, apveltot to ar normatīvo spēku.
Romāņu – ģermāņu tiesību sistēmā nav vienotas tiesu prakses. Tāpat nav vēsturiski izstrādāta kopēja koncepcija, kas nosaka tiesu precedenta lomu romāņu - ģermāņu tiesību sistēmā. No minētā izriet, ka romāņu –ģermāņu tiesību sistēmā pastāv pretruna, vai tiesu precedentu uzskatīt par tiesību avotu.
Anglo – sakšu tiesību sistēmā tiesu precedenta obligātums ir atkarīgs no tā vietas tiesu hierarhijā, proti, saistoši te ir tikai tie precedenti, kas radušies augstāku tiesu darbības rezultātā, savukārt zemākstāvošās tiesas saistošus tiesu precedentus nerada. Romāņu - ģermāņu tiesību sistēmā tiesnešiem nav piešķirta tiesību jaunrades funkcija un tiem nav obligāti jāņem vērā augstāk stāvošu tiesas lēmumus, izņēmums ir vienīgi augstākās un konstitucionālās tiesu prakses. Savukārt, anglo - sakšu tiesību sistēmā tiesnešiem ir liela autoritatīva loma, līdz ar to sabiedrība ar lielu cieņu attiecas pret tiesu precedentiem.
…
