Pēdējo piecdesmit gadu laikā sabiedrībā pamatoti izveidojās viedoklis, ka tiesa ir tāda pati valsts iestāde kā jebkura cita. Ka tiesa ir valsts aparāta sastāvdaļa, parasti kanceleja, kas ietilpst valsts vispārējā administratīvajā sistēmā un kura aizstāv valsts, bet nevis konkrēta indivīda intereses.
Tikai 1991. gadā atjaunojot demokrātisku valsts iekārtu Latvijā, tiesu vara kā patstāvīgs demokrātiskas valsts pārvaldes elements kopīgi ar likumdevējvaru un izpildvaru atsāka veido tiesiskas valsts pamatprincipus. Tiesu varas institūciju un to amatpersonu darbība Latvijā, šobrīd ir apvīta ar dažādiem viedokļiem. Par dažādu kategoriju lietām raksta un runā masu informācijas līdzekļi. Tiek intervētas visdažādākās personas un pat rīkotas aptaujas par to, piemēram, kāds sods nosakāms personai par konkrētu noziedzīgu nodarījumu. Bet jurisdikcijas pamatjautājumu izlemšana jau kopš viduslaikiem ir tieslietu institūciju, arī tiesas, ekskluzīva tiesība. Tiek aizmirsts citos apstākļos bieži minētais varas dalīšanas princips, saskaņā ar kuru tiesu vara pastāv līdzās likumdošanas un izpildu varai, bet tām ir atšķirīgi uzdevumi, funkcijas un kompetence.
Lai objektīvi analizētu tiesu varu Latvijā, sava studiju darba izstrādāšanas procesā esmu apmeklējusi administratīvā procesa tiesas sēdes, kā arī iepazinusies ar tiesu varas institūciju funkcionēšanas vispārējo kārtību, to vietu un lomu valsts tiesiskajā mehānismā un tiesvedības vispārīgajiem noteikumiem un principiem.
Darbā ietvertā informācija iegūta, apmeklējot rajona tiesas sēdēs izskatītās lietas. Vērojot, izzinot un analizējot attiecīgos tiesas procesus, sniegtie situācijas apraksti atspoguļo Latvijas tiesu amatpersonu darbu.
Par šī studiju darba bibliogrāfisko pamatu tiek likti tādi Latvijas materiālo un procesuālo tiesību nozares pamatlicēji kā A.Bukovskis, T. Zvejnieks, gan Latvijas Republikas 90. gadu tiesību sistēmas atjaunotāju un pamatlicēju J. Vēbera, K. Torgāna, J. Rozenberga u.c. autoru darbi.
Latvijas Satversme nosaka un realizē valsts varas dalīšanas principu. Lai izvairītos no absolūtās valsts varas neparedzamajām sekām, Monteskjē 1748.gadā iznākušajā darbā "Likuma gars" iesaka visu valsts varu dalīt trīs daļās: likumdošanas varā, izpildvarā un tiesu varā. Ņemot vērā to, ka neviens nedrīkst būt tiesnesis pats savā lietā, Monteskjē uzskatīja, ka likumdevējvarai ir jābūt atdalītai no tiem, kas šos likumus izpilda.…
