Tīša smaga miesas bojājuma jēdziens un sastāvs.
Cilvēka veselība – dārgākā no dabas dotā dāvana bez dzīvības neatkarīgi no tās kvalitātes un individuālajām īpatnībām, kuru, kā jau teikts ievadā, nav iespējams novērtēt materiālā ziņā. Ar cilvēka veselību saprot ne tikai tīri fizioloģisko organisma stāvokli, bet arī personas sociālo un sabiedrisko nozīmīgumu. “Cilvēka veselība ir fiziska, garīga un sociāla labklājība, valsts un tautas pastāvēšanas un izdzīvošanas dabiskais pamats.”3 Tā pieskaitāma pie vispārcilvēciskām vērtībām. Savukārt L.I. Turevičs uzskata, ka “cilvēka veselība ir normāla visa organisma funkcionēšana.”4 Tāpat kā dzīvība, arī cilvēka veselība tiek aizsargāta ar valsts piespiedu līdzekļiem un jebkuras civilizētas valsts kriminālā likumdošana uzskata tīšu smagu miesas bojājumu par vienu no smagākajiem noziegumiem.
Krimināllikuma (turpmāk KL) 7. pants dod noziedzīgu nodarījumu klasifikāciju, saskaņā ar kuru tīšs smags miesas bojājums (125 pants) ir smags un sevišķi smags noziegums par kuru šā panta 1. daļā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, bet šā panta 2. daļā par tām pašām darbībām pastiprinošos apstākļos paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem un 3. daļā – uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem.
Lai varētu raksturot tīša smaga miesas bojājuma jēdzienu un sastāvu, nepieciešams noskaidrot miesas bojājumu tiesmedicīnisko jēdzienu un LR Labklājības ministrijas 2001.gada 11.aprīļa apstiprinātajā instrukcijā par kārtību, kādā novērtējama miesas bojājumu smaguma pakāpe, tas ir paredzēts, respektīvi, “par miesas bojājumiem sauc cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiskos bojājumus vai funkcionālos traucējumus, kas radušies fizisku (mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas u.c.), ķīmisku, bioloģisku un psihisku iedarbību rezultātā.”5 Miesas bojājumiem pielīdzina arī traumas rezultātā radušos slimīgus organisma stāvokļus.
Miesas bojājumu rakstura un smaguma pakāpes noteikšanā tiek izmantoti trīs kritēriji:
“1. patoloģiskais – tas nozīmē miesas bojājumu bīstamības pakāpi dzīvībai to nodarīšanas momentā, raksturu un veseluma un audu vai orgānu funkciju traucējumu smaguma pakāpe, kā arī šo bojājumu ilgstamība un ietekme uz veselības stāvokli;
2. ekonomiskais – izmantojot šo tiek noteikta darbspēju zaudēšanas smaguma pakāpe;
3. estētiskais – palīdz noteikt vai cietušajam ir sejas izķēmojums.”6
Miesas bojājumu raksturu, kā arī to neatgriezeniskumu nosaka tiesu medicīnas eksperts atbilstīgi minētajai instrukcijai, ievērojot ievainojumu īpašības un lokalizāciju, kā arī bīstamību cietušā dzīvībai vai veselībai. Tiesu medicīniskās ekspertīzes atzinums ir obligāts lietās par miesas bojājumiem, ko vērtē kopā ar visiem pārējiem pierādījumiem.…
