Par sava zinātniski pētnieciskā darba tēmu izvēlējos “Tīšā un netīšā atmiņa”.
Kā darbojas atmiņas mehānisms? Kad cilvēks uztver kādu informāciju, tās mijiedarbība ar atmiņu notiek divos posmos: vispirms notiek pasīvā iegaumēšana, pēc tam notiek informācijas pārstrāde prātā. Ja tā tiek atzīta par visumā ticamu (pārliecinošu), emocionāli pieņemamu un interesantu, tā nogulst atmiņā un sāk mijiedarboties ar cilvēka apziņu. Tādējādi informācijas pieņemšana atmiņā ir tieši saistīta ar tās ticamību, spēju pārliecināt.
Mūsdienās ļoti strauji attīstās reklāmas industrija, tā jau kļuvusi par mūsu ikdienu, konkurences apstākļos nepieciešams izdomāt aizvien jaunus reklāmas trikus, ar kuriem piesaistīt. Iespējams jūs pat to neapzināties, taču veiksmīgākās reklāmas balstās uz manipulāciju ar netīšo atmiņu, ļoti iespējams arī uz jūsu netīšo atmiņu! Ja kādu informāciju nemitīgi atkārto, tā iedarbojas uz apziņu neatkarīgi no tā, vai šī informācija mums šķiet pieņemama vai nepieņemama. Pārliecināšanas efektivitāti mēra ar cilvēku skaitu, kuriem konkrētais apgalvojums izraisa kādu reakciju – vienalga, vai šī reakcija ir pozitīva vai negatīva. Tātad, ja kāds dienu pavada televīzijas ekrāna priekšā un 10 reizes dzird kādu apgalvojumu, viņš tiek pakļauts manipulācijai, pat tādā gadījumā, ja viņš katru reizi šo apgalvojumu aktīvi noraida vai nolād. Eksperimentāli noteikts, ka visvieglāk apziņā iegulst apgalvojumi, kas ilgst no 4 līdz 10 sekundēm, un ziņojuma fragmenti, kas ilgst no 0,1 līdz 0,5 sekundēm. Ja ziņojums pārsniedz 10 sekundes, lai to pilnīgi uztvertu, cilvēkam īpaši jākoncentrējas, un to ne katrs televīzijas skatītājs grib darīt. Piemēram, FM raidstacijas ir efektīvas ar to, ka katrai informācijai vai reklāmai velta vienu divus teikumus. Tas ir visīstākais manipulācijas ierocis!
Savu darbu par tīšo un netīšo atmiņu veidoju ar lielu interesi, jo tādējādi uzzināju daudz vairāk par lietām, kuras iepriekš nespēju izprast. Reizē iemācījos vairāk izprast arī pati savu atmiņu un ar to saistītos procesus.
Kaut arī bieži par to nemaz neaizdomājamies, tomēr ar tīšo un netīšo atmiņu sastopamies ik uz soļa, un gribot vai negribot tā ietekmē mūsu psihi.
Vadoties pēc man zināmā, zinātniski pētnieciskajam darbam izvirzīju šādu hipotēzi:
Hipotēze: Netīšā atmiņa ir efektīvāka par tīšo atmiņu.
Pētījuma mērķis: izpētīt un analizēt tīšo un netīšo atmiņu, kā arī tīšās un netīšās atmiņas efektivitāti.
Darba uzdevumi:
1.Pētīt un apkopot literatūru par tīšo un netīšo atmiņu.
2.Analizēt apkopoto literatūru.
3.Pētījuma plānošana.
4.Pēc iepriekš izstrādātā plāna veikt praktisku pētījumu.
5.Apstrādāt un interpretēt iegūtos praktiskā pētījuma rezultātus, veicot tīšās un netīšās atmiņas efektivitātes analīzi;
6.Apkopojot visu iegūto informāciju un salīdzinot tīšās un netīšās atmiņas efektivitāti, izdarīt secinājumus.…
