1.Mērķis: salīdzināt tīšās un pastarpinātās iegaumēšanas produktivitāti.
2.Uzdevumi :
2.1. Noteikt tīšās iegaumēšanas apjomu (Vt) ;
2.2. Noteikt pastarpinātās ieugaumēšanas apjomu ( Vp1) ;
2.3. Noteikt pastarpinātās iegaumēšanas apjomu ( Vp2) ;
2.4. Aprēķināt iegaumēšanas produktivitātes rādītājus katra testa rezultātiem. :
V% - apjoms V% = V/ N max
1) Vt% = 14/ 20 100 =70% ;
2) Vp1 = 20/20 = 100% ;
3) Vp2 = 20/20 = 100% ;
2.5. Aprēķināt iegaumēšanas efektivitātes palielināšanās koeficentus k1 un k2 :
k1 = Vp1- Vt / Vt ; k1 = 20-14 / 14 100 = 43% ;
k2 = Vp2 – Vt / Vt ; k2 = 20-14 / 14 100 = 43% ;
2.6. Visus aprēķinātos rezultātus apkpot tabulā ;
2.7. Aprēķinat attiecīgos vidējos ;
2.8. Salīdzināt un interpretēt :
Mans Vt % ir 70, bet grupas vidējais- 63, tātad mans Vt % ir par 7 lielāks. Mans rādītājs ir augstāks. Tas ta varētu būt, jo jau kopš bērnības vienmēr mācījos dzejolīšus, formulas un dažādas tabulas, kas skolā nepieciešamas. Tas mani pieradināja pie mehāniskās atmiņas, tāpēc arī tagad skolas laikā viegli padodas kaut ko iemācīties no galvas. Iepriekšējā pieredze ar tīšo atmiņu palīdzēja, man tagad sasniegt tādu labu rezultātu.
Mans Vp1% ir 100, bet grupas vidējais 85. Var secināt, ka mans pastarpinātās iegaumēšanas apjoms ir par 15 lielāks. Tātad mana loģiskā atmiņa ir augstāka nekā vairākumam šajā grupā. Tā kā tīšās iegaumēšanas apjomā man bija labs rādītājs, tad pilnīgi normāli ir tas, ka arī pastarpinātās iegaumēšanas apjoms ir tik augsts. Es savā prāta stādijos priekšā ainu ar vārdiem, ko nosauca, tas palīdzēja man atcerēties vārdu pārus labāk. Kad bija jāaksta vārdi, tad man automātiski galvā radās asociācija ar balsta vārdu. Loģiskā atmiņa man šķiet vieglāka par mehānisko.
Mans Vp2 % ir 100, bet grupas vidējais ir 95. Mans rādītājs ir par 5 augstāks. Domāju, kas šie rādītāji visiem ir visaugstākie, jo kad pats radi asociācijas, tad ir vieglāk atcerēties. Loģiskā atmiņa, kas balstīta uz paša radītiem balstiem, ir vieglāk iegaumējama.
…
