Totalitārisms Džordža Orvela romānā "1984"

„Tur bija milzīgas spiestuves ar saviem tehniskajiem redaktoriem, tipogrāfiem un moderni iekārtotām darbnīcām, kur viltoja fotogrāfijas. Tur bija teleprogrammu studija ar mehāniķiem, inscenētājiem un aktieriem, kas sevišķi veikli prata imitēt balsis. Tur bija veselas armijas bibliotekāru, kuru darbs bija tikai sastādīt no apgrozības izņemamo grāmatu un periodisko izdevumu sarakstus. Tur bija plaši arhīvi, kur noglabāja izlabotos dokumentus, un apslēptās krāsnis, kur iznīcināja oriģinālus. Un kaut kur gluži anonīmi strādāja vadošs prāts, kas šo visu darbu saskaņoja un nosprauda vadlīnijas, kas izšķīra, kura pagātnes daļa ir saglabājama, kura viltojama un kura izdzēšama no eksistences.” Ar to saprotams, ka būtībā nekas, ko publicēja kā ziņu vai lasāmvielu nevarēja tikt uzskatāms par 100% taisnību, tomēr iedzīvotāji to par tādu uzskatīja, jo tie bija apmuļķoti, „nozombēti” un notrulināti. Viss bija Lielā Brāļa izdomājums, atkarībā no izdevīgākās situācijas sevis slavināšanai.

NOBEIGUMS
Džordža Orvela grāmata „1984” precīzi modelē 20.gadsimta politisko un sabiedrisko dzīvi. Romānā aprakstītā pasaule balstīta uz totalitāru režīmu un parāda dzīvi, kāda tā ir totalitāra režīma valstī. Lielais Brālis portretē totalitārisma režīma vadoņus – Staļinu, Hitleru, Musolīni, u.c. Partija – vienas partijas varu, proletariāts – partijas ārējo daļu, „domu noziegums” un „domu policija” – spiegus un teroru pret sabiedrību, Jaunatnes organizācijas parāda to, kā jaunieši tika jau no bērnības mācīti „pielūgt” totalitārisma ideoloģiju, propaganda – manipulāciju.
Secinu, ka grāmatā aprakstītais totalitārisma režīms varētu būt lieliska vēstures mācību grāmata skolēniem – tā varbūt neparāda reālas personas un notikumus, tomēr izskaidro totalitārisma jēdzienu un būtību.
…