1. Totalitārais un posttotalitārais režīms.
Lai izprastu, ko nozīmē totalitārais režīms, būtu jāmin dažas no tā pazīmēm:
1. Pastāv masu partija, kurai pieder vara,
2. Partija ir organizēta nedemokrātiskā veidā – tā veidojas ap līderi,
3. Dominē ideoloģijas loma. Totalitārais režīms – tas ir ideoloģisks režīms, kur vienmēr ir sava “Bībele”.
4. Totalitārisms veidojas uz monopolās ražošanas un ekonomikas kontroles pamata, kā arī uz citu dzīves jomu kontroles pamata.
5. Totalitārajā režīmā pastāv teroriskā policijas kontrole [Лелция по...;60]
6. Tiek pilnībā iznīcināta pilsoniskā sabiedrība. Tiek aizliegta jebkāda politiskā iniciatīva un likvidēta reāla pašpārvalde,
7. Konstitucionālo tiesību un brīvību ierobežošana vai likvidācija,
8. Šādos režīmos nav varas mantošanas mehānisma. Vadonis varu negatavojas atdot un pēcteci nenozīmē,
9. Totalitārie režīmi sevi pasludina par īpaša veida demokrātijām.
Šīs varētu būt vienas no galvenajām pazīmēm. Padomju Savienībā totalitārais režīms pastāvēja Josifa Staļina laikā. Režīms, kurs pastāvēja pēc nāves, tiek saukts par posttotalitāro vai arī par poststaļinisko režīmu. Šo režīmu varētu dēvēt par autoritārisma paveidu pārejas laikā. Kaut gan tajā vēl saglabājušies totalitārisma elementi. Tajā laikā varēja vērot politiskās valdības izmaiņas – harismatiskais tips mainījās ar birokrātisko, optimālais centrālisms varas sistēmā – ar pakāpenisku liberālismu. Posttotalitārisms objektīvi ietvēra sevī alternatīvas modernizācijas tendences. Ļoti lielas iespējas šeit bija elitārajai demokrātijai, jo lielās masas nebija sagatavotas citas formas valsts varai.[Зеркин;169]
Hrušķova laikā notikušās “destaļinizācijas” jēdziens ir maldīgs, jo ietver domu par pārmantojamību starp staļinisko un poststaļinisko režīmu. Protams, notika kaut kādas pārmaiņas( tostarp nozīmīgas pārmaiņas, kuras attiecās uz padoto drošību) bet no tā režīms nemainīja savu dabu[Ьенетон;237]
…
