Totalitārisms un starptautiskā politika

Politika (grieķu val.: valsts lietas, pārvalde, spēja pārvaldīt) nozīmē nodarbošanos ar valsts pārvaldi, sabiedrisko procesu ietekmēšanu. Tās uzdevums ir nodrošināt cilvēka pašatražošanās nosacījumu funkcionēšanu un saglabāšanu sabiedrības pretrunīgo interešu saskarsmē. Starptautiskā politika nozīmē šo interešu regulāciju starptautiskā (starpvalstu) līmenī, izlemjot un realizējot valsts ārējās funkcijas, piemēram: miera un mierīgas līdzāspastāvēšanas nodrošināšanu vai kara darbības organizāciju; valsts suverenitātes saglabāšanu, starpvalstu sadarbības un partnerattiecību realizāciju. Starptautiskās politikas pamatā ir starptautiskās tiesības, kuru mērķis ir nodrošināt taisnīguma principu starptautiskajās attiecībās.
Politika ietver arī cīņu par varu, it īpaši, agresoru valstu politika. Tomēr mūsdienu demokrātijas izpratnē varai vajadzētu būt tikai vienam no līdzekļiem politisko interešu īstenošanai, nevis politikas mērķim. Politikas mērķis ir efektīva antientropiskā darbība, jo eksistences draudi kādai noteiktai sabiedrības daļai nozīmē draudus visai sabiedrībai kopumā. Tāpēc nedraudzīgu vai naidīgu starptautisko attiecību gadījumos starp atsevišķām pasaules daļām cieša sadarbība uz abpusēji izdevīgiem pamatiem nav iespējama. Piemēram, bijusī PSRS propagandēja naidīgu nostāju pret kapitālistiem, savukārt ASV vēl četrdesmitajos un piecdesmitajos gados kā draudus cilvēces drošībai propagandēja Krievijas iespējamo agresiju (nereti plakātos un zīmējumos attēlojot bārdainu krievu ar dunci zobos). Tātad šo valstu savstarpēji nelabvēlīgās attiecības atspoguļojās vienas valsts centienos vērsties pret kādu noteiktu sabiedrības daļu otrā valstī.…