“Valstij raksturīgi trīs pamatelementi: iedzīvotāji, teritorija un publiskās varas mehānisms”.1
Vara ir viens no politikas stūrakmeņiem. Šis jēdziens tiek konceptualizēts dažādi. Vieni autori pielīdzina varu valdības spējai apmierināt visas sabiedrībai nozīmīgās intereses, risināt sabiedrības vairākumam aktuālus jautājumus. Citiem vārdiem sakot, vara tiek saistīta ar vispārējā labuma sasniegšanu bez piespiedu metodēm. Varas esamība vai neesamība ir atkarīga no varas resursiem, kas ir katras grupas rīcībā. Savukārt, varas resursi ir atkarīgi no dažādiem apstākļiem, arī no lēmuma pieņemšanas veida.
“Vara bieži vien asociējas ar piespiešanu, vardarbību, īpaši – lēmumu pieņemšanas posmā. Tomēr piespiedu metodes dziļākajā būtībā ir neefektīvas. Tās prasa milzīgus ieguldījumus un nenodrošina ilgstošus rezultātus”.2
Totalitārisms kā atsevišķs politiskais režīms izveidojās mūsu gadsimtā. Tā uzbūve un valdīšanas formas ļoti līdzinās diktatūrai.
Par pirmo totalitāro valsti uzskata Padomju Krieviju Staļina valdīšanas laikā. Padomju vara izveidojās jau 1922.gadā Ļeņina valdīšanas laikā un 1924.gadā stājās spēkā Krievijas jaunā konstitūcija, ko bija izstrādājis Staļins. Jau pats Ļeņins izteica savu viedokli, ka Staļins neprot rīkoties ar varu piesardzīgi. Pilnībā totalitārisms izzuda tikai pēc Padomju Savienības sabrukšanas 80–to beigās un 90-to sākumā.…