Nedemokrātiskie režīmi Eiropā un citviet pasaulē tiek uzskatīti par 21. gadsimta fenomenu, jo gandrīz visās valstīs pēc Pirmā pasaules kara vai nedaudz vēlāk veidojās totalitārās vai autoritārās politiskās pārvaldes formas. To varēti izskaidrot ar pēckara jukām, nesakārtoto ekonomiku un vispārējo nabadzību, kas valdīja daudzās valstīs. Tas mazināja uzticību demokrātijai, ko saasināja Lielā ekonomiskā krīze trīsdesmitajos gados, ka sākās ASV un skāra visu Eiropu.
Valsts pārvalde bija sašķelta un likumi nesakārtoti, tāpēc šīm pārvaldes formām bija vieglāk nostiprināties, jo svarīgi ir tas, ka, piemēram, Hitleru par kancleru ievēlēja, nevis viņš varu ieguva ar neleģitīmiem līdzekļiem.
Kaut arī Spānijā un Itālijā kādu laiku bija totalitārais režīms, par visnežēlīgākajiem un postošākajiem tiek uzskatīts nacisms Vācijā un Staļina ieviestais PSRS.
Šo divu diktatoru ambīcijas un varaskāre izraisīja Otro pasaules karu, kas vēsturē palicis kā līdz šim plašākais un postošākais konflikts, jo aptvēra gandrīz visu kontinentus, tajā tika ierautas pat tādas valstis kā Japāna un ASV, kas bija nesaistītas ar Eiropā notiekošajiem procesiem. Gāja bojā miljoniem nevainīgu cilvēku, ne tikai tie, kas tika iesaistīti aktīvā karadarbībā, bet arī tie cilvēki, kuri tika nošauti vai spīdzināti koncentrācijas nometnēs Vācijā, Polijā un PSRS teritorijās. Arī Salaspilī nacisti bija izveidojuši nāves nometni politieslodzītajiem, pamatā ebrejiem, arī čigāniem un slāvu tautības pārstāvjiem, pret visiem ko vērsās Hitlera ideoloģija. Staļins, savukārt, iznīcināja ļoti daudz savas valsts iedzīvotāju. Terors notika valsts robežās, tāpēc arī par to pārējā Eiropa bija mazāk informēta nekā par nacisma baisajiem darbiem.
Taču nevar teikt, ka kāds no šiem diktatoriem ir bijis labāks par otru, jo abi nogalināja cilvēkus to uzskatu vai etniskās piederības dēļ, taču atšķirība ir tajā, kā to uztvēra apkārtējiem, piemēram, ja Hitleru nosodīja un sauca par necilvēku un noziedznieku, tad ar Staļinu Lielbritānija un citas Eiropas lielvalstis veidoja apvienības un militāros blokus, pēc kara arī miera konferences, kaut gan PSRS bija okupējusi Latviju un citas neatkarīgas valstis, tāpat nogalināto skaits nebija mazāks kā nacistiem, taču Eiropa uz to” pievēra acis”.
Vācu izcelsmes domātājs Fridrihs Nīče( 1844- 1900) ir autors teikumam „Dievs ir miris: nu mēs gribam, lai dzīvo pārcilvēks”1
Viņš izvirza pārcilvēka Tēlu Dieva vietā, pamatojot ar to, ka kristietība neveicina sabiedrības un cilvēces progresu kopumā, bet tieši otrādi- to degradē.
„Kas ir kaitīgāks par jebkuru netikumu?- Praktiskā līdzcietība pret visiem izvirtušajiem un vārgajiem. Kristietība...”…
