Es izvēlējos rakstīt referātu par trakumsērgu, jo mani vienmēr ir interesējušas infekcijas slimības, ar kurām var saslimt gan dzīvnieki, gan arī cilvēki. Šoreiz vēlos savas zināšanas papildināt ar vienu no bīstamākajām infekcijas slimībām – trakumsērgu, kura dzīvniekiem nav ārstējama un cilvēkiem, pēc saskares ar slimu dzīvnieku, nepieciešama vakcinācija, lai inficēšanās nebūtu letāla. Par laimi, man vēl nav nācies saskarties ar dzīvniekiem, kuri ir inficējušies ar trakumsērgu, tomēr pēc šī referāta pabeigšanas man būs labas priekšzināšanas, kuras noderēs saskarsmē ar inficētiem dzīvniekiem.
Darba mērķis: uzzināt vairāk par to, kā var inficēties ar trakumsērgu, kādas ir saslimšanas pazīmes un veidi, kā izvairīties no inficēšanās.
Minētā mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi:
savākt, apzināt un sistematizēt teorētisko materiālu par trakumsērgu
izanalizēt varbūtības iespēju inficēties ar trakumsērgu
Metodes: teorētiskās literatūras vākšana un izpēte, iegūtās informācijas analīze un sistematizācija.
Darba tapšanas laikā tika izmantota teorētiskā literatūra no 19 dažāda rakstura literatūrām un avotiem.
Trakumsērga ir viena no tām retajām infekcijas slimībām, kas bija pazīstama jau apmēram 3000 gadus pirms mūsu ēras. Pirmās rakstiskās ziņas par trakumsērgu atrodamas 2500 gadus pirms mūsu ēras sarakstītajos Hamurapi likumos. 400. gadā p.m.ē. Aristotelis aprakstīja ar trakumsērgu slima suņa sakosto cilvēku saslimšanas gadījumus, tādējādi konstatējot slimības infekciozo raksturu. To, ka trakumsērga ir infekcijas slimība, vācu pētnieks A. Cinke eksperimentāli pierādīja 1804. gadā.
Pavērsiens slimības apkarošanā un profilaksē sākās pēc tam, kad L.Pastērs ieguva novājinātu, citai dzīvnieku sugai adaptētu vīrusu ar stabilām īpašībām t.s. fiksēto vīrusu (virus fixe), kuru varēja izmantot (kopš 1885.g.) inficētu un neinficētu dzīvnieku un cilvēku pasargāšanai no saslimšanas. …
