TRANSAKTĪVĀ ANALĪZE ir koncepcija, kura vairāk skar cilvēku attiecības un mazāk tieši personību. Tās vieta psiholoģijā ir kaut kur starp psihoanalīzi, jo tiek izmantotas psihoanalīzes idejas, un t.s. humānistisko psiholoģiju. Transaktīvā analīze ir vairāk prakse nekā teorija. To var nosaukt arī par psihoterapijas metodi, par cilvēku attiecību pilnīgošanas metodi. Tā nav domāta tikai cilvēkiem, kuriem ir kādas psiholoģiskas atkāpes vai novirzes, šai analīzei ir universāls raksturs. Metodes pamatlicējs ir amerikāņu psihologs Eriks Berns, īstajā vārdā, Eriks Bernsteins.
Transakcija nozīmē mijiedarbību, transaktīvā analīze nozīmē mijiedarbību analīzi. Eriks Berns bija opozīcijā akadēmiskajai zinātnei, tāpēc vārda “interakcija” vietā, kas sociālajā psiholoģijā Amerikā ir vispārpieņemts termins un apzīmē mijiedarbību, viņš lieto vārdu “ transakcija” . Berns stipri kritizēja teorētisko zinātni, kura, pēc viņa domām, dod ļoti maz praktiska labuma cilvēkam.
Transakcija jeb mijiedarbība ir jebkura uzvedība, kura izsauc atbildes reakciju. Tā nav tikai runāšana, arī acu skatiens un pauze var izsaukt atbildes reakciju. Transaktīvā analīze, kura vienlaikus ir gan teorija, gan praktiska metode, psiholoģiskās palīdzības metode cilvēkiem, sastāv no četrām stadijām:
1.Strukturālā jeb personības analīze
2.Mijiedarbību analīze
3.“ Spēļu” analīze
4.Dzīves scenārija analīze E. Berns uzsver psihes apzināto daļu, līdz ar to viņš ir tuvs ego psiholoģijai, ka mūsu “es” ik brīdi atrodas vienā no trīs iespējamiem stāvokļiem: “vecāku” stāvoklī, “pieaugušā” stāvoklī vai “bērna” stāvoklī. Reizēm šos Ego stāvokļus dēvē arī par pozīcijām vai lomām. Katram stāvoklim ir raksturīgi konkrēti žesti, sejas izteiksmes, kā arī vesela virkne raksturīgu izteicienu.
5.…
