3. Transcedentālisma pārstāvji
Aplūkojot transcedentālisma virzienu tuvāk un iepazīstoties ar amerikāņu pasniedzēja un blogera Džona Džonsona Levisa rakstu, redzams, ka šis virziens nav no tiem, kurā dominē pārsvarā tikai vīrieši kā filosofi un domātāji. TF jeb transcedentālā filosofija ir viens no tiem virzieniem, kur ļoti aktīvi darbojās arī sievietes kā filosofes un teicamas, cienījamas, cilvēku apbrīnotas domātājas.
Transcedentālistus varēja atšķirt pēc viņu konteksta, proti, pēc tā, pret ko viņi cīnījās, iebilda, kā viņi atspoguļoja notiekošo konkrētajā laika posmā un vēl jo vairāk pēc tā, ka viņi apzināti atšķīrās no citiem. Šie cilvēki bija labi izglītoti, to ziedu laiki bija posmā līdz amerikāņu Civilajam karam. Ņemot vērā faktu, ka amerikāņi kādu laiku bija pakļauti Anglijai, nav pārsteidzoši, ka viņi vēlējās savu brīvību. Vēlme pēc brīvības viņus iedvesmoja daudziem transcedentālisma novirzieniem: literatūrai, esejām, romāniem, filosofijai, dzejai. Jāatzīmē tas, ka šie darbi krasi atšķīrās no angļu, franču, vācu vai arī kādu citu Eiropas nāciju darbiem.
Uz Transcedentālistiem var skatīties arī savādāk, proti, ka tā ir filosofu paaudze, kas cīnās, lai beidzot tiktu definēts garīgums un reliģija. Viņi neuzskata, ka definīcijai būtu jāskan viņu vārdiem, katrs pats šīs definīcijas varētu paust pa savam, ņemot vērtā to, ka viņu laikā šī saprašanas veidošana bija plašāk pieejama un saprotama.
Apgaismība noveda pie racionāliem secinājumiem par naturālo pasauli, kas galvenokārt balstījās un eksperimentēšanu un loģisko domāšanu. Laika svārsts kustējās un līdz ar to izmainījās arī daži aspekti cilvēku apziņā, piemēram, modē nāca domāšana, kas bija mazāk racionāla, bet vairāk intuitīva, balstīta uz sajūtām. Šie racionālie secinājumi veicināja dažādu svarīgu jautājumu rašanos, kas diemžēl bija nepietiekami.
Vācu filosofs Kants aplūkoja gan aktuālos jautājumus, gan ieskatu reliģiskajā un filosofiskajā domāšanā.
Gadsimta garīguma „izsalkums” rosināja gan domāt, gan sniedza arī atbildes jaunajai Evanģēliskajai Kristietībai. Piemēram, Dievs cilvēkbērnam sniedza dāvanas – intuīciju, izpratni, iedvesmu. Kādēļ gan neizmantot šīs dāvanas? Emersons un viņa kolēģi, kuri savu izglītību bija ieguvuši Hārvardā, sāka lasīt Hinduistu un Budistu Svētos Rakstus, pārbaudīja un salīdzināja savas reliģijas pieņēmumus pret Svētajiem Rakstiem. Šo filosofu izpratnē – mīlošs Dievs nebūtu novedis pie šādas cilvēces nomaldīšanās: tajā pašā laikā viņi uzskatīja, ka arī Svētajos Rakstos jābūt taisnībai. Tainība, ja tā sakrīt ar indivīda intuīciju, bet nav minēta Svētajos Rakstos, arī ir taisnība.
…
