SECINĀJUMI
Izvirzītā hipotēze ir apstiprinājusies, jo:
1. Baltijas jūra ir viena no visintensīvāk izmantotajām kuģošanas vietām visā pasaulē un pēdējo 10 gadu laikā Baltijas jūrā ir pieaudzis kuģu skaits un nākotnē to būs vēl vairāk, tāpēc neapšaubāmi kuģošanai ir liela ietekme uz vidi.
2. Baltijas jūra ir viena no noslogotākajām jūrām pasaulē, jo 15% no visām kuģu kravām pasaulē iekrauj vai izkrauj Baltijas ostās.
3. Baltijas jūrā ir salīdzinoši augsts kuģu avāriju biežums, ko veicina apgrūtinoši kuģošanas apstākļi - vētras ziemas periodā, ledus, slikta redzamība, jūras šaurumi, līkumoti kuģu ceļi ar nelielu dziļumu un intensīvas satiksmes rajoni un pēc statistikas datiem 8% no visiem negadījumiem izraisa lielāku vai mazāk piesārņojumu
4. Aptuveni 90% piesārņojuma ar naftu un naftas produktiem Baltijas jūrā nonāk no iekšzemes ar municipālajiem lietusūdeņiem, upju ūdeņiem un nosēdumiem, no gaisa un aptuveni 10% kuģošanas rezultātā
5. Palielinoties kuģu skaitam un to intensitātei, Baltijas jūrā palielinās arī kuģu notekūdeņu daudzums un to negatīvā ietekme uz trauslo jūras ekosistēmu pastāvēs.
6. Baltijas jūrā gadā nonāk trīs miljonu kruīza kuģu pasažieru saražotie "pelēkie" notekūdeņi, savukārt attīrīšanas iekārtas pieejamas tikai dažās Baltijas jūras reģiona valstu ostās, bet tai pašā laikā Sanktpēterburgas, Tallinas, Rīgas, Klaipēdas, Gdaņskas, Rostokas un Kopenhāgenas ostās trūkst tādas notekūdeņu pieņemšanas iekārtas, kādas pieprasa kruīza kompānijas.
7. Kuģu balsta ūdeņi spēj sevī koncentrēt 7000 - 9000 sugu, tādēļ kuģi tiek atzīti par galveno invazīvo sugu izplatīšanās avotu, jo Baltijas jūrā ir atklātas ap 120 invazīvo sugu un lielākā daļa no tām tomēr ir nejauši ievestas ar kuģiem.
8. Neskatoties uz to, ka organiskos alvas savienojumus ir aizliegts izmantot kuģu pretapaugumu krāsās, līmenis Baltijas jūras nogulsnēs saglabāsies vēl ilgu laiku un to noārdīšanās prasīs ilgu laiku.
…
