Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Trešās straumes attīstība pasaules mūzikā | 5 |
2.1. | Sešdesmitie gadi | 5 |
2.1.1. | Velvet Underground | 5 |
2.1.2. | Captain Beefheart | 7 |
2.2. | Septiņdesmitie gadi | 8 |
2.2.1. | Krautroks | 8 |
2.2.2. | Brian Eno | 11 |
2.2.3. | Throbbing Gristle | 13 |
2.3. | Astoņdesmitie gadi | 15 |
2.3.1. | Laurie Anderson | 15 |
2.3.2. | Sonic Youth | 16 |
2.4. | Deviņdesmitie gadi | 17 |
2.4.1. | Slint | 17 |
3. | Trešās straumes attīstība latviešu mūzikā | 18 |
3.1. | Sešdesmitie gadi | 18 |
3.1.1. | 2xBBM | 18 |
3.2. | Astoņdesmitie gadi | 19 |
3.2.1. | Dzeltenie Pastnieki | 19 |
3.2.2. | Nebijušu Sajūtu Restaurēšanas Darbnīca | 20 |
3.2.3. | 19 Gadi Pirms Sākuma | 23 |
3.2.4. | Bedre | 24 |
3.3. | Deviņdesmitie gadi | 25 |
3.3.1. | Andris Indāns jeb Andžons | 25 |
3.3.2. | Jānis Žilde | 27 |
4. | Kopsavilkums | 28 |
5. | Izmantoto avotu un literatūras saraksts | 30 |
6. | Anotation | 32 |
Jēdzienu Trešā straume 1957. gadā ieviesa mūziķis, komponists un diriģents Ginters Šullers ( Gunther Schuller ) ( darbojies kopā ar tādām mūzikas pasaules personībām kā Mailzs Deiviss ( Miles Davis ) un Džons Luiss ( John Lewis ) ), ar to apzīmējot džeza mūzikas novirzienu, kurā sintezēti klasiskās mūzikas ( tā sauktā Pirmā straume ) un džeza mūzikas ( tā sauktā Otrā straume ) pamatprincipi ( precīzāk - modernā džeza un laikmetīgās filharmoniskās mūzikas pamatprincipi ), bet džeza vietā tikpat labi var būt arī etniskā, vai tā sauktā pasaules mūzika.1 No džeza mūziķu skatupunkta raugoties, klasiskā mūzika bija stīva un ierobežota – tā nespēja iešūpot ( angl. Swing ), tai nebija ritma izjūtas. Tās izpildītāji nespēja improvizēt. Savukārt klasiskās mūzikas izpildītāji džezistus nicinoši uzskatīja par mūziķiem, kas nemāk lasīt pierakstītu mūziku, kas var spēlēt tikai pēc dzirdes.2 Protams, tie bija tikai aplami stereotipi.
Lai gan jēdziens Trešā straume parasti tiek attiecināts uz džezu (džeza mūzikā pazīst Trešās straumes džeza novirzienu), tas būtībā idejiski sevī ietver gandrīz visu mūsdienu moderno mūziku, kas neietilpst klasiskās, džeza, estrādes vai tā sauktās pasaules mūzikas kategorijās. Šīs mūzikas rašanās priekšnoteikumi bija pēckara kultūras dzīves tukšums, protests pret militāro agresiju ( aukstais karš ), arī tehniskie atklājumi (piecdesmito un sešdesmito gadu mijā tiek izgudrots sintezators ). Tā ir mūzika, kas savos meklējumos nojauc visas iespējamās robežas, pārdzīvojot visneiedomājamākās stilistiskās sintēzes un kombinācijas. Jēdzienā Trešā straume ietilpst tādi stilistiskie žanri, kā eksperimentālā, psihedēliskā ( jēdziens psihodēlija pirmoreiz izmantots 1956. gadā, lai apzīmētu halucinogēnās narkotikas ( LSD, psilocibīns ( atrodams sēnēs ), meskalīns ), tas radies no grieķu vārdiem psyche – dvēsele jeb prāts un delein – manifests, psihedēlisks – prātu manifestējošs3 ) vai avangarda mūzika. …
Lai gan jēdziens Trešā straume parasti tiek attiecināts uz džezu (džeza mūzikā pazīst Trešās straumes džeza novirzienu), tas būtībā idejiski sevī ietver gandrīz visu mūsdienu moderno mūziku, kas neietilpst klasiskās, džeza, estrādes vai tā sauktās pasaules mūzikas kategorijās. Šīs mūzikas rašanās priekšnoteikumi bija pēckara kultūras dzīves tukšums, protests pret militāro agresiju ( aukstais karš ), arī tehniskie atklājumi (piecdesmito un sešdesmito gadu mijā tiek izgudrots sintezators ). Tā ir mūzika, kas savos meklējumos nojauc visas iespējamās robežas, pārdzīvojot visneiedomājamākās stilistiskās sintēzes un kombinācijas. Jēdzienā Trešā straume ietilpst tādi stilistiskie žanri, kā eksperimentālā, psihedēliskā ( jēdziens psihodēlija pirmoreiz izmantots 1956. gadā, lai apzīmētu halucinogēnās narkotikas ( LSD, psilocibīns ( atrodams sēnēs ), meskalīns ), tas radies no grieķu vārdiem psyche – dvēsele jeb prāts un delein – manifests, psihedēlisks – prātu manifestējošs3 ) vai avangarda mūzika. Mūzika, kurai raksturīgs iepriekšējā muzikālā laikmeta un paaudzes noliegums, protests un jauni stilistiskie meklējumi. Tās turpmākajā idejiskajā attīstībā nozīmīgu vietu ieņēma bītņiki ar Alenu Ginsbergu ( Allen Ginsberg ( 1926. – 1997. G. ) ), slavenās poēmas Kauciens ( Howl ) autoru priekšgalā, psihoaktīvo narkotiku kultūra un tās manifestētājs Timotijs Līrijs ( Timothy Leary ) un rokmūzika ar Bobu Dilanu ( Bob Dylan ) kā sešdesmito gadu laikmeta seju priekšgalā.
- Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos. Regulējums likumdošanā un praktiskās problēmas
- Rietumeiropas viduslaiku kultūra. Filosofija. Mūzika
- Trešās straumes attīstība latviešu mūzikā
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Muzikālo darbu izmantošana masu saziņas līdzekļos. Regulējums likumdošanā un praktiskās problēmas
Реферат для университета11
-
Rietumeiropas viduslaiku kultūra. Filosofija. Mūzika
Реферат для университета8
Оцененный! -
Mūzika un identitāte. Identitātes jēdziens
Реферат для университета3
-
Renesanses mūzika
Реферат для университета4
-
Pirmsskolas vecuma bērnu emociju attīstības sekmēšana mūzikas apguves procesā
Реферат для университета12
Оцененный!