12. klašu mācību programmā latviešu literatūrā ir paredzēts apgūt arī trimdas literatūru.
Tā ir būtiska latviešu literatūras sastāvdaļa, jo to ir sarakstījuši latvieši izsūtījumā, uz viņiem nav attiekušies Padomju likumi un cenzūra, tāpēc, viņi varēja rakstīt tieši tā, kā gribēja, nevis tā kā gribēja Padomju vara.
Mācoties par timdas literatūru, secinājām, ka mācību grāmatā pieejamā informācija par šo tēmu ir nepilnīga. Tur tiek apskatīti trimdas darbu fragmenti, dotās ziņas par autoriem ir minimālas. Tāpēc mēs esam izvēlejušās 3 trimdas rakstniekus – Anšlavu Eglīti, Zentu Mauriņu un Mārtiņu Zīvertu, ar kuriem iepazīsimies tuvāk. Izvēle ir šāda, jo šo autoru darbi ir iekļauti mācību programmā, tie pārstāv dažādus literatūras žanrus – A. Eglītis ir viens no pazīstamākajiem trimdas rakstniekiem, jo darbojies dažādos žanros, Z. Mauriņa ir slavenākā esejiste un Mārtiņš Zīverts viens no popularākajiem dramaturgiem.
Tā kā šāda informācija ir pieejama tikai Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, tad šī projekta mērķi ir:
Uzzināt kāda informācija un materiāli par šiem rakstniekiem ir pieejami muzejā,
Apzināt šo autoru dzīvesvietas Latvijā un trimdā,
Uzzināt, par viņu daiļradi, personībām un dzīvi no muzeja fondu materiāliem – vēstulēm,
Izveidot disku, kurā iegūtā informācija būtu apkopota un izmantojama literatūras stundās.
Trimda ir piespiedu prombūtne no dzimtenes, ko svešvārdā sauc arī par eksilu. Lielākā Latvijas iedzīvotāju došanās trimdā notika Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā. Šādas cilvēku rīcības izskaidrojums ir bailes, jo Padomju vara jau bija sevi parādījusi, tā kā šie cilvēki labāk izšķīrās par došanos svešumā nevis par izsūtījumu uz Sibīriju, kas viņus sagaidīja, paliekot dzimtenē. Pārsvarā trimdā devās izglītoti un radoši cilvēki, kuri nespēja sēdēt uz vietas un klusu noskatīties savas tautas ciešanās, viņi nespēja samierināties ar uzspiesto partijas ideoloģiju, kas apspieda un noliedza jebkuras personības radošās tieksmes un domas izteiksmes brīvību.
Laikā, kad Latvija atradās Padomju Savienības sastāvā, daudziem zinātniekiem un vēsturniekiem bija liegta iespēja nodarboties ar savu darbu, jo nedrīkstēja izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, viss bija jāsaskaņo ar Partijas komiteju. Tieši tādēļ daudz brīvāk varēja darboties trimdas latvieši, jo viņiem šādu aizliegumu nebija. Tā kā trimdā devās liela daļa Latvijas radošās inteliģences un zinātnes darbinieku, tad arī ārzemēs tika izdotas daudzas nopietnas un vērtīgas grāmatas, kā arī izdarīti svarīgi atklājumi dažādās zinātnes jomās.
No Latvijas uz Rietumiem devās aptuveni 250 tūkstoši cilvēku, no kuriem lielākā daļa bija politiskie bēgļi. No šiem cilvēkiem 50 tūkstoši aizgāja bojā pa ceļam, nesasniedzot savu mērķi. Nozīmīgākās Latvijas bēgļu mītnes zemes bija: ASV, Kanāda, Austrālija, Lielbritānija, Vācija un Zviedrija. Trimdas latviešu organizēto kopību 50-ajos gados veidoja apmēram 140 tūkstoši cilvēku, kam vēl papildus bija 40 tūkstoši ar latvisku izcelsmi. Vislielākais latviešu grupējums atrodas ASV, - piemēram, 1980. gada tautas skaitīšanā ASV reģistrēti 92 tūkstoši latviešu. Latvijas sarkanā Krusta kartotēkā Vācijā 1977. gadā bija ziņas par 107 tūkstošiem ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, neskaitot mirušos. …
