Manuprāt, bezdarbs ir viena no mūsdienu lielākajām ekonomiskajām problēmām. Bezdarbs degradē valsts ekonomisko attīstību, tas traucē veiksmīgai ražošanai, bezdarbs izraisa nabadzību un personu raksturu degradāciju. Lai gan pirms iestāšanās ES, cilvēkiem tika solītas augstākas darba algas, vairāk iespēju strādāt utt., kā redzam šie solījumi bijuši diezgan patukši. Tie, kuri bija bezdarbnieki Latvijā, vēl joprojām ir bezdarbnieki arī ES. Bezdarbs nav tā problēma, kas būtu atrisināma vienā dienā. Lai rastu šai problēmai risinājumu, nepieciešams izpētīt bezdarbu kā valsts attīstību ietekmējošu faktoru.
Nereti ikdienas steigā lielākā daļa pasaules iedzīvotāju nemaz neaizdomājas par to, kāpēc pagājušogad vasara tik vēsa vai nepanesami karsta, kāpēc kādā citā valstī notiek nemitīgi plūdi, kāpēc vētras kļūst biežākas un postošākas, bet sausuma periodi – ilgāki. Mēs ikdienā neapjaušam, ka lielas daļas šo nelaimju cēlonis ir pats cilvēks un tā nemitīgie meklējumi pēc labākiem un ērtākiem dzīves apstākļiem, neaptveram arī to, ka sekas tam ir neatgriezeniski klimata bojājumi. Eiropas Vides aģentūra (EVA) ziņo, ka pašreizējās klimata izmaiņas apmēru un ātruma ziņā pārspēj visas iepriekšējās dabiskās svārstības, kas novērotas pēdējā tūkstošgadē! EVA nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropai ir nepieciešama stratēģija, lai piemērotos klimata pārmaiņām
Demogrāfiskie dati liek secināt – pat tad, ja Latvija tagad atrisinās darbaspēka problēmas, nākotnē tās tik un tā saasināsies un pie to risināšanas būs vien jāķeras klāt ar jaunu sparu. Turklāt var rasties situācija, ka pat pie pašreizējās trīs līmeņu pensiju sistēmas pēc trīsdesmit gadiem Latvijas pensionāru laimīgās un pārtikušās vecumdienas var tikt pamatīgi apdraudētas. Jauno nodokļu maksātāju trūkums var neienest valsts budžetā pietiekoši daudz naudas, lai valsts spētu samaksāt to savu pensijas daļu, kas garantēta šī brīža strādājošajiem.
Demogrāfiskās „bedres” problēmas jau ir pārdzīvojuši bērnudārzi, un tagad šajā sektorā parādās jaunas – līdz ar bērnu skaita pieaugumu sākt trūkt vietu. Visasāk demogrāfiskās „bedres” problēmas patlaban sajūt pamatskolas. Ir skolas, kur bērnu skaits nepārsniedz 40. tas no vienas puses pašvaldībām liek ļoti nopietni domāt – vai ir vērts šādas skolas uzturēt, vai tas nemaksā pārāk dārgi? Demogrāfiskās „bedres” ietekmi jau jūt arī Latvijas augstskolas. Savukārt darba devēji un Labklājības ministrijas speciālisti uzsver, ka ir pienācis pēdējais laiks, lai valsts nopietni ķertos klāt darba tirgus un pensiju sistēmas uzlabošanai, citādi – valsts pēc pāris gadu desmitiem iekulsies pamatīgās nepatikšanās.
1. BEZDARBS LATVIJĀ
1.1. Bezdarba līmenis arvien aug
Bezdarba apmērs konkrētā valstī, reģionā noteiktā periodā ir viens no nozīmīgākajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, kas liecina par saimnieciskās aktivitātes pakāpi. Kopš 2008. gada nogales ir tendence palielināties bezdarbnieku skaitam. Visgrūtāk darbu atrast ir Latgalē, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā. 2009. gada decembrī pēdējo reizi tika apkopoti dati par bezdarbniekiem un pirmās 3 vietas ieņēma Latgales rajoni – Rēzekne, Ludza un Krāslava.
…
