Trīs tiesiskās demokrātijas

Ja demokrātiskā sabiedrība pieņems vienlīdzības principu, tā pakāpeniski samazinās sociālo nevienlīdzību.
Iespēju vienlīdzības ideja neīstenojas ideāli, jo, ja varētu iznīcināt visus formālos un likumiskos šķēršļus un traucējumus, kas visiem liedz vienādas iespējas, tomēr nabadzīgākajiem būs mazāk reālo iespēju uz panākumiem un līdz ar to tie prasīs lielāku piepūli nekā cilvēkam no vidusšķiras un augstākajiem slāņiem.
[2. 163. – 165. lpp.]

Secinājumi
1. Darbs šķita ļoti interesants un izglītojošs, piemēram, es uzzināju daudz jauna un sev noderīgu informāciju.
2. Kas attiecas uz informācijas atrašanu. To var atrast, bet ir jāpaskatās vai teksts neatkārtojas, kā tas sanāca man ar diviem dažādiem autoriem, bet teksti identiski. Bet galu galā uzrakstītais darbs šķiet pietiekošs.
3. Šo kritēriju attīstības līmeni veido ne tikai valdība, bet arī demokrātiskā valstī dzīvojošie iedzīvotāji, kuri izrāda pietiekami lielu iniciatīvu, lai piedalītos valsts politiskajā dzīvē.
4. Rakstot par vienlīdzības kritēriju, secināju, ka daudzi iedzīvotāji šī brīža situācija kļūst arvien nevienlīdzīgāki, jo cilvēki ir kļuvuši visai pasīvi.
5. Kas attiecas uz personas brīvību, ja mums ir iespējas parādīt savu brīvību, bet tai pat laikā man šķiet, ka tā tiek apslāpēta, piemēram, nesenais gadījums ar I. Nagles mājokļa kratīšanu, kur šeit paliek vārda brīvība, preses brīvība?
6. Pēc iepriekš minētā referāta tekstā, mums katram ir tiesības būt sociāli taisnīgi nodrošinātiem, bet kas paliek ar pensijām un citiem pabalstiem?
…