1. Trokšņa definīcija
Ar jēdzienu „troksnis” visbiežāk tiek apzīmēta nevēlamas intensitātes skaņa, kas rodas, gaisa vai ūdens vides viļņveida svārstībām iedarbojoties uz dzīvo organismu, tai skaitā cilvēka dzirdes orgāniem. Trokšņa līmeni nosaka skaņu viļņu amplitūda un frekvence. Skaņas stiprumu ēra decibelos (dB), bet frekvenci hercos (Hz).
Skaņa var būt:
• Nepārtraukta vienmērīga (ventilatora darbības troksnis);
• Nepārtraukta nevienmērīga (sirēna);
• Impulsveida (lielgabalu šāvieni);
• Periodiska (pāļu dzinēja darbības troksnis).
Termins sadzīves troksnis (arī vides troksnis, apdzīvoto vietu jeb sabiedriskais troksnis) ietver troksni no visiem trokšņa avotiem, izņemot rūpniecības objektus darba vietās. Galvenie sadzīves trokšņa veidi ir satiksmes troksnis (autoceļu, dzelzceļu, gaisa satiksmes), celtniecības un sabiedrisko pasākumu un kaimiņu radītais troksnis. Jēdziens “ kaimiņu radītais” troksnis ietver sevī troksni no dažādiem trokšņa avotiem restorānos, kafejnīcās, diskotēkās, sporta laukumos, mašīnu stāvvietās, kā arī no mājsaimniecībā lietojamām ierīcēm un aparātiem, līdz pat kaimiņu strīdiem, sarunām, suņu riešanas u.c. nevēlamajām skaņām.
Troksnis vienmēr ir bijusi nozīmīga vides problēma. Jau Senajā Romā bija spēkā noteikumi, kas aizliedza naktīs braukt ar dzelzasu ratiem, lai netraucētu romiešu miegu. Tāpat arī vidus laikos Eiropā dažās pilsētās bija aizliegta zirga pajūgu un jātnieku kustība naktī. Tomēr pagātnes trokšņa problēma nav salīdzināma ar mūsdienu sabiedrību, kurai raksturīga visdažādāko trokšņa avotu klātbūtne. Bez tam, salīdzinot ar citiem vides piesārņotājiem, vides trokšņa kontroli apgrūtina nepietiekošas zināšanas par tā iedarbības efektiem, devas – atbildes savstarpējām sakarībām, kā arī noteiktu kritēriju trūkums. Troksnis ir ne tikai lokāla problēma, bet arī globāla problēma, un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i. uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas. Šajā aspektā būtiski svarīgi ir ierobežot un kontrolēt vides trokšņa iedarbību. Jebkurai rīcībai vides trokšņa ierobežošanas un kontroles jomā ir jābalstās uz pareizi novērtētiem datiem, īpaši “devas – atbildes” savstarpējām attiecībām, pamatojoties uz riska novērtēšanas procesu.
Trokšņa problēma Eiropas Savienības (ES) valstīs ir samērā liela: apmēram 40% Eiropas populācijas ir pakļauta satiksmes trokšņa iedarbībai (dienas laikā ekvivalentais skaņas spiediena līmenis pārsniedz 55 dB(A), bet apmēram 20% populācijas trokšņa iedarbībai, kas pārsniedz 65 dB(A) līmeni. Tātad gandrīz puse ES pilsoņu dzīvo akustiskā diskomforta apstākļos. Savukārt naktīs - apmēram 30% populācijas pakļauta trokšņa līmeņiem, kuri pārsniedz 55 dB(A), traucējot normāla miega norisi.
…
