Truškopībai Latvijā ir senas tradīcijas sākot no pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. No 1960 - 1990.gadam šī bija vērā ņemama lopkopības nozare. No trušiem ieguva gaļu, kažokādas, dūnvilnu, mēslojumu. Truškopības produkcija tika izmantota daudzās rūpniecības pārstrādes nozarēs, kā arī dažādiem izmēģinājumiem medicīnā. Latvijai atgūstot neatkarību un pārejot uz tirgus ekonomiku trušu skaits samazinājās un mazinājās šķirņu kvalitāte. Trušus audzēja tikai savām vajadzībām naturālajās saimniecībās. Par tīršķirnes materiāla audzēšanu vairs nedomāja.
Pirms septiņiem gadiem daži truškopji nodibināja sakarus ar Zviedrijas, Čehijas un Polijas trušu audzētājiem. tika ievests tīršķirnes materiāls un sāka veidoties saimniecības, kas nodarbojās ar šķirnes trušu audzēšanu un pavairošanu, veicot dzīvnieku uzskaiti un pārraudzību. Pašlaik Latvijā ir daudz dažāda lieluma saimniecību visos Latvijas rajonos, kas nodarbojas ar šķirnes trušu audzēšanu. Daļai no šīm saimniecībām trušu skaits jau ir vairākos simtos un regulāri no ārzemēm tiek ievests jauns vaislas materiāls.
Pašlaik Latvijā ir radīti visi priekšnoteikumi tālākai truškopības attīstībai. Lai sekmīgi attīstītos trušu gaļas ražošana, pirmais noteikums ir labs vaislas materiāls. Šo faktoru var nodrošināt pietiekoši daudz saimniecību ar lieliem šķirnes trušu pamat ganāmpulkiem. Jo iespējami lielāks trušu skaits, jo sekmīgāk var veikt selekcijas darbu.
Kursa darba mērķis:
Iepazīt truškopības nozari un tās attīstības iespējas un perspektīvas Latvijā.
Uzdevumi:
1.Iepazīties ar informāciju no literatūras avotiem.
2.Iepazīties ar Latvijas truškopības saimniecībām.
3.Veikt secinājumus par Latvijas truškopības attīstības iespējām.
Netradicionālā lauksaimniecība Latvija ienāca 20. gs. astoņdesmito gadu beigas un piedzīvoja samērā strauju attīstību un sabiedrības atzinību. Vēlāk netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstība iezīmējas tendence stabilizēties un izveidot tirgus prasībām atbilstošas produkcijas ražošanu.…
