KAS IR TUBERKULOZE, UN KĀ TĀ RODAS
Tuberkuloze ir hroniska, lipīga infekcijas slimība.
Šo slimību izraisa īpašs mikrobs, kuru 1882. gadā atklāja vācu zinātnieks Roberts Kohs.
Tuberkulozes mikrobi (baciļi) ir ļoti sīkas, dzīvas būtnes, kuras ar neapbruņotu aci nav saredzamas; tos var saskatīt tikai mikroskopā stipri palielinātus.
Mikrobam ir izliektas nūjiņas forma, tāpēc to arī sauc par tuberkulozes jeb Koha nūjiņu.
Ir trīs tuberkulozes mikrobu tipi: cilvēka, bovīnais (liellopu) un putnu tips.
Parasti cilvēks inficējas ar cilvēka tipa mikrobu, tomēr bieži vien cilvēka saslimšanu ar tuberkulozi izraisa arī bovīnais mikrobs. Šajā gadījumā inficēšanās notiek, ja lieto nevārītu pienu no govīm, kas saslimušas ar tuberkulozi.
Ar putnu tipa mikrobu cilvēks inficējas ļoti reti.
Tuberkulozes baciļi, nokļuvuši cilvēka vai dzīvnieka organismā, izdala indīgas vielas - toksīnus. Mikrobi un to indes kaitīgi iedarbojas ne tikai uz to orgānu, kurā tie ieperinājušies, bet arī uz visu organismu, izplatoties pa asinīm un limfu (audu šķidrumos).
Tuberkulozes ierosinātājs ir ļoti izturīgs un dzīvotspējīgs. Tumšās, mitrās, netīrās un slikti vēdināmās telpās baciļi vairākus mēnešus saglabā savas kaitīgās īpašības. Turpretī saulē tie iet bojā jau pēc dažām stundām. Tuberkulozes nūjiņa neiztur arī augstu temperatūru - vārot tā iet bojā.
Analoģiski uz tuberkulozes mikrobu iedarbojas arī daži dezinficējošie līdzekļi, piemēram, 15% karbolskābes šķidums to iznīcina 24 stundās, 10% lizola šķīdums - 12 stundās, 5% hloramīna šķidums - 2 stundās.
KĀ INFICĒJAS AR TUBEKULOZI
Slimnieks, kas izdala tuberkulozes baciļus, slimo ar lipīgo (atklāto) tuberkulozes formu. Ja slimnieks baciļus neizdala, uzskata, ka viņa slimība nav lipīga. Tomēr arī slimniekam ar apslēptu tubekulozes formu jāatrodas pastāvīgā ārsta fiziatra uzraudzībā, jo katra slimība vai nepatikšanas var pasliktināt viņa pašsajūtu, novājināt organisma spēju pretoties infekcijai un paasināt tuberkuoozes procesu. Ja slimniekam krēpās parādās baciļi, viņa slimība kļūst lipīga.
Cilvēka organismā tuberkulozes mikrobi nokļūst pa ļoti dažādiem ceļiem.
Ja slimnieks, kas izdala baciļus, izspļauj savas krēpas un zemes vai uz grīdas, tās izžūst un sajaucas ar putekļiem. Vesels cilvēks ieelpo inficēto gaisu, baciļi nokļūst aizdegunē un plaušās. Labvēlīgos apstākļos mikrobi tur savairojas, un cilvēks var saslimt ar tuberkulozi. Tā ir tā saucamā putekļu infekcija.
Vesela cilvēka organismā baciļi var nokļūt ar sīkiem siekalu pilieliņiem, kas izdalās no cilvēka mutes runājot, šķaudot vai klepojot. To sauc par pilienu infekciju. Tā notiek tajā gadījumā, ja attālums starp klepojošo slimnieku un veselo cilvēku ir mazāks par 1 metru.
Pilienu infekcijas iespēju pierādīja šādā mēģinājumā. Jūras cūciņas novietoja uz vairākām stundām iepretī klepojošam slimniekam, kura krēpās atradās tuberkulozes baciļi. Pēc kāda laika daudzas no šīm jūras cūciņām saslima ar tuberkulozi.
…
