Savu zinātniski pētniecisko darbu es nolēmu rakstīt par Igauniju. Šī tēma man likās tuva, jo pats esmu pabeidzis Igauņu skolu, kā arī Igaunija, manuprāt, ir pretstatu zeme ar daudz interesantiem paradumiem, vietām un cilvēkiem. Lai arī no kādas valsts jūs būtu, Igaunija spēs pārsteigt ikvienu, jo neviens no šīs ziemeļnieciskās Baltijas valsts nespēj doties prom vienaldzīgs. Tā ir atšķirīga it visā. No pirmā acu uzmetiena var likties, ka šī valsts ir maza un ievērības cienīga varētu būt vien galvaspilsēta. Tomēr vēl ir daudz vietas, kuras vērts apmeklēt un saprast, ka šeit ir vērts atgriezties vēl un vēl, turklāt Igaunija noteikti ir tā valsts, kurā var izbaudīt ziemas burvību.
Mana zinātniski pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt un iepazīt tuvāk Igaunijas ģeogrāfiju.
Izvirzītā mērķa sasniegšanai darbā tika veikti šādi uzdevumi: vākta un apkopota informācija par Igauniju, veikti pētījumi un izteikti secinājumi.
Darbā izmantota atbilstoša literatūra, pētījuma rezultāti un zināšanas, ko esmu ieguvis mācoties Igauņu skolā.
Igaunija atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļrietumu daļā, Baltijas jūras piekrastē, starp Somu jūras līci un Rīgas jūras līci. Uz ziemeļiem no tās atrodas Somija; uz dienvidiem – Latvija; uz rietumiem – Zviedrija; uz austrumiem – Krievija. Attālums no Tallinas līdz Helsinkiem ir tikai 87km. 401km attālumā uz ziemeļrietumiem atrodas Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma.
Igaunijas prezidents – Arnolds Rītels. Premjerministrs – Andruss Ansips. Valsts valoda: igauņu valoda. Valūta: Igaunijas krona (EEK) (krona=100 centi). Igaunija ir ES dalībvalsts.
Ziemeļrietumos un rietumos krasta līnija ir stipri izrobota, sauszemē iespiežas vairāki līči – Pērnavas, Matsalu, Laheperes, Tallinas, Kolgas, Haras, Eru līcis. Jūra piekrastē ir sekla, un tikai daži līči ir piemēroti ostu ierīkošanai. Jūra Igaunijas piekrastē aizsalst uz neilgu laiku, piemēram, Tallinas līcis – vidēji uz pusotru mēnesi. Taču ledlauži nodrošina navigāciju arī šajā periodā. Krasta līnijas garums ir 1240 km, bet kopā ar salām- 3780 kilometru. Igaunijai ir garākā jūras robeža starp Baltijas valstīm. Tā ir 3400 km gara. Sauszemes robeža austrumos tai ir ar Krieviju (Pēterburgas un Pleskavas apgabalu), dienvidos 337 km garumā – ar Latviju.
Igaunijas platība ir 45 226km². No Ziemeļeiropas reģiona valstīm mazāka ir vienīgi Dānija. Mūsu kaimiņzemes teritorijā ietilpst 1521 sala 4,1 tūkst.km² kopplatībā (9,2% valsts platības (sk. 1.tabulu).
Igaunijas atrašanās Baltijas jūras austrumu krastā starp ziemeļu platuma 57°30' un 59°30' nosaka arī tās klimatu. Igaunijā ir jūras klimats un pārejas tipa klimats no jūras klimata uz mēreni kontinentālu klimatu.
Saules radiācijas pieplūde ir atkarīga galvenokārt no dienas garuma un Saules augstuma virs horizonta. Intensīvās ciklonu darbības izraisītais mākoņainums samazina radiācijas pieplūdi. Igaunijā gadā ir 100-110 apmākušos dienu. Tādejādi decembrī Saule spīd tikai 4-14% no iespējamā laika, bet jūnijā – 55%.
Atlantijas gaisa masu ietekmē vasaras Igaunijā ir nedaudz vēsākas, bet ziemas – maigākas nekā caurmērā vidējos platuma grādos. Aukstākais mēnesis ir februāris. Vidējā gaisa temperatūra tad ir no – 3,5 °C Vilsandi līdz – 7,5 °C Narvā un Mustvē. Jūlija vidējā temperatūra Somu līča piekrastē ir + 16,5°, dienvidaustrumu daļā tā ir augstāka - + 17,5°. Temperatūras gada amplitūda sasniedz 20°.
Igaunijā ir potenciāli bagātākie vēja energoresursi Baltijas valstīs. Pārsvarā pūš dienvidrietumu un rietumu vēji, ar kuriem ieplūst Atlantijas okeāna gaisa masas. Tās saistītas ar aktīvu ciklonisku darbību, atnes vidēji 500 - 700 mm nokrišņu gadā.…
