Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Kurzemes vispārīgais raksturojums | 5 |
1.1. | Kurzemes ģeogrāfiskais novietojums | 5 |
1.2. | Klimats | 6 |
1.3. | Kurzemes upes un ezeri | 6 |
1.4. | Vēsture | 7 |
1.5. | Kurzemes sociālekonomiskais raksturojums | 8 |
2. | Tūrisma maršruti | 11 |
2.1. | Sauszemes tūrisma maršruti | 12 |
2.2. | Ūdens tūrisma maršruti | 37 |
3. | RHV 8., 9. klašu skolēnu aptauja par Kurzemi | 40 |
3.1. | Aptaujas rezultāti | 40 |
3.2. | Aptaujas rezultātu apkopojums | 42 |
Secinājumi | 43 | |
Izmantotā literatūra | 44 | |
Anotācija | 45 | |
Summary | 46 | |
Pielikums | 47 |
1. Kurzemes vispārīgais raksturojums
1.1.Kurzemes ģeogrāfiskais novietojums
Kurzemes novads aizņem 1/5 Latvijas teritorijas. Kurzeme ir Latvijas rietumu novads (skat 1.karte). Ģeogrāfiski Kurzeme sastāv no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas, Rietumkursas, Austrumkursas Augstienes un Kursas zemienes, rietumos un ziemeļos apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis, austrumos tā robežojas ar Zemgali, bet dienvidos ar Žemaitiju. [14]
Piejūras zemienē pārsvarā ir mazauglīgas, smilšainas zemes, meži un purvi. Pārējā teritorija ir vairāk piemērota lauksaimniecībai. Upes te iegraužas dziļi gravās un veido atklātas klintis. Administratīvi Kurzemē šobrīd ietilpst Talsu, Ventspils, Liepājas, Kuldīgas, Saldus un Tukuma rajoni. [3,126]
Ceļi visumā labi un pa tiem Kurzemi ir ērti apceļot gan motorizētiem satiksmes līdzekļiem, ar divriteni, ar kājām, gan arī izmantojot sabiedriskos satiksmes līdzekļus.
1.2. Klimats
Baltijas jūra un Rīgas līcis ietekmē arī nokrišņu teritoriālo sadalījumu. Vissaulainākais laiks ir Kurzemes piekrastē, kur faktiskais saules spīdēšanas laiks sasniedz 50 % no iespējamā, ja pārējā valsts teritorijā tikai 40 %. Vasarā piekrastē ir lielāks skaidro dienu skaits un mazāk nokrišņu nekā apvidos, kas atrodas tālāk no jūras. Tas sekmē tūrisma un rekreācijas attīstību. Sevišķi optimāli apstākļi atpūtai pie jūras ir jūlijs un augusts, kad jūrā ūdens ir sasilis.
Siltais piejūras klimats ir labvēlīgs mežu augšanai. No Kurzemes priedēm savus kuģus būvēja gan kuršu jūrasbraucēji, gan zviedri, vācieši, gan arī poļi, jo koksne vienmēr ir bijusi un arī tagad ir nozīmīga Kurzemes eksportprece.[3, 53]
1.3. Kurzemes upes un ezeri
Ezeri
Piejūras zemienē lielākā daļa ir lagūnu ezeri (Babītes, Engures, Liepājas, Kaņieris, Papes ezeri u.c.). Tie ir daudz jaunāki par glaciālajiem ezeriem. Ezeri veidojušies Litorīnas jūras laikā pirms 2800 - 7500 gadiem, ka jūra aizņēma plašu pašreizējās sauszeme teritorijas daļu.
Purvos izplatīti ir purvu ezeri, kas saglabājušies aizaugot ezerdobēm vai arī veidojoties akačiem augstajos purvos. Šādu ezeru sevišķi daudz ir Latvijas lielākajos augstajos purvos (Teiču purvā, Ķemeru – Smārdes tīrelī). [14]
…
69 lapaspušu garš darbs, kurā ir 19 lapaspušu garš pielikums. shēmas, kartes, apraksti, naktsmītnes, izcenojumi. Novērtēts uz 9. Interesants izziņas matriāls un paraugs šāda tipa darbu rakstīšanai.
- Durbes novada apskates objekti
- Tūrisma iespējas Kurzemē
- Vidzemes ekonomika "Zviedru laikos"
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Tūrisma iespējas Kurzemē
Реферат для средней школы29
-
Mores pagasta perspektīvas tūrisma attīstībā
Реферат для средней школы13
-
Izklaides un atpūtas iespējas Vācijā
Реферат для средней школы28
-
Salaspils 1.vidusskolas skolēnu un skolotāju tūrisma maršruti
Реферат для средней школы33
-
Patstāvīgais darbs tūrisma vadībā
Реферат для средней школы3