Tūrismā ar vārdu ’’resursi’’ saprot dabas un kultūrvēsturisko vērtību sakopojumu, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses. Pēc izcelsmes tos pieņem dalīt divās grupās:
dabas resursi,
antropogēnie resursi.
Par dabas resursiem ģeogrāfijā sauc to dabas kompleksu daļu, kuru tieši izmanto cilvēka vajadzību apmierināšanai un eksistences nodrošināšanai. Tie ir derīgie izrakteņi, klimatiskie resursi, augsnes resursi, ūdens resursi, augu un dzīvnieku valsts resursi. Mūsdienās pie dabas resursiem pieskaita arī dažas dabas kompleksa īpašības, piemēram, dabas skaistumu. Ne visi dabas resursi vienlaikus ir arī tūrisma resursi. Par tādiem tie kļūst tikai tad, ja tos izmanto tūrisma industrijā, tādējādi gūstot no tiem gan materiālu, gan morālu labumu. Kā visbiežāk izmantotos dabas resursus, kuri reizē ir arī tūristu interešu objekti, var izdalīt:
jūru un okeānu piekrastes;
kalnus;
nacionālos parkus;
skaistas, neparastas ainavas;
termālos un minerālūdeņu avotus;
mežus;
unikālus dabas objektus.
Antropogēnie resursi- tūrisma resursi, kas radīti cilvēka darbības rezultātā. Daudzveidīgi resursi, kas visbiežāk tiek dalīti šādi:
Vēstures un kultūrvēsturiskie resursi. Tie ir dažādi arheoloģijas, arhitektūras, kultūras un mākslas pieminekļi, muzeji, vēsturiski nami, kauju vietas, robežzīmes un robežas;
Cilvēku radītas vietas kā tūristu interešu objekti- kūrorti, tematiskie parki, atrakciju parki, kazino, tirdzniecības centri, kongresu centri u. c. ;
Tradīcijas kā tūristu interešu objekts- folklora, paražas, lietišķā māksla un etniskie pasākumi;
Cilvēku darbība kā tūristu interešu objekts- dažādi speciāli organizēti notikumi: sporta spēles, festivāli, konkursi, izrādes u. c.
Šajā darbā tiks aplūkoti tūrisma resursi Preiļu rajonā pēc pieejamās literatūras un pēc ceļojuma pa šo rajonu, ievācot informāciju.
Veicot pētījumu par Preiļu rajona tūrisma iespējām, var secināt, ka šajā rajonā dominē dabas un antropogēnie resursi .…
