Ievads
Nezinātājam varētu likties, ka Latvijas iedzīvotājam nav nekādu iemeslu braukt atpūsties pie jūras uz kaimiņzemi Lietuvu. Jūru var apskatīt tepat uz vietas, kaut vai aizbraucot uz no Rīgas tik netālo Jūrmalu – Majoriem vai Dubultiem. Tomēr braucot uz Lietuvu, viens no galvenajiem apskates objektiem kaimiņvalstī ir Kuršu Kāpas – gara, šaura pussala, kas iestiepjas jūrā. Puse pussalas pieder Lietuvai, to ir apmeklējuši un katru gadu apmeklē daudzi latvieši, bet otra puse, kas ir daudz mazāk zināma netikai latviešu tūristiem, bet Eiropas Savienības valstu pilsoņiem vispār, pieder Krievijai.
Darba mērķis ir izzināt kāpēc Lietuvā, kura tradicionāli nekad nav bijusi piejūras valsts kā piemēram Latvija, viens no populārākajiem apskates objektiem ir pussala, kas iestiepjas jūrā. Ar ko Kuršu kāpas ir tik īpašas.
Darba uzdevums ir aplūkot kā un kad Kuršu kāpās tūrisma nozare sāka spēlēt vienu no nozīmīgākajām lomām reģiona ekonomikā.
Otrais uzdevums būsizpētīt Kuršu kāpu pašvaldības darbību un ieguldījumu tūrisma attīstībā.
Trešais uzdevums būs iepazīties ar aktivitāšu iespējām Kuršu kāpu reģionā.
Ceturtais uzdevums būs izzināt kādas, reģionam tik nozīmīgajai nozarei, tūrismam ir negatīvās blakus parādības uz Kuršu kāpām, iedzīvotājiem, dabu, u.c.
Nobeigumā tiks, pēc iespējām, dots vērtējums tūrisma nākotnes attīstības perspektīvai Kuršu kāpās.
Darba izveides laikā autors iepazīsies ar pieejamiem materiāliem par šo reģionu – grāmatas, bukletus, interneta mājas lapas.
…