Absolūtie lielumi
Absolūtie lielumi- tas ir rādītāji,kas izsaka pētāmo objektu un parādību tiešos apjomus vai to veidojošo vienību skaitu. Absolūtie lielumi ir statistikas datu pamatforma un sākotnējais materiāls tālākajiem to vispārinājumiem.
Veidi: individuālie- izsaka statistiskā kopuma atsevišķām vienībām piemītošo pētāmās pazīmes lielumu. Tie nerāda, kādas ir statistiskās likumsakarības, bet tie ir nepieciešami likumsakarību izzināšanai un labākai izprašanai.
summārie- ir individuālo lielumu apkopojums, kas izsaka vai nu visa pētāmā objekta, vai arī objekta kādas daļas lielumu. Lietojot summāros lielumus. jāievēro šo lielumu īpatnība. Ja summārie lielumi aptver lielus kopumus vai plašas teritorijas un ir izteikti miljonos un miljardos, grūtāk kļūst tos izprast un salīdzinoši novērtēt.
Mērvienība: naturālās- izsaka absolūtos lielumus atbilstoši pētāmo lietu un parādību dabiskajām īpašībām un to sabiedriskās izmantošanas raksturam. Lieto vienkāršās un saliktas mērvienības. Vienkāršās- izsaka pētāmas parādības lielumu, saistot to ar šīs parādības vienu būtisku īpašūbu. Saliktās- izsaka parādibas lielumu, kas veidojies vairāku faktoru vienlaicīgas kompleksas darbības rezultātā. Statistikā lieto tiešās un nosacītas mērvienības. Tiešās- raksturo parādību faktiskos apjomus. Nosacītās- iegūst, pārrēķinot dažādu produkcijas vai darba veidu tiešos apjomus kādas nosacīti pieņemtas produkcijas vai darba daudzuma vienības.
naudas mērvienības- ietver sevī ne tikai lietu faktiskos daudzumus, bet arī sabiedriskās ražošanas nosacījumus un uzņēmumu darbības ekonomiskos rezultātus. Lieto faktiskās un salīdzināmās mervienības
vērtības (naudas vienības ). Lieto faktiskās cenas un salīdzināmās cenas.
…
