Ievads
Tūrisms ir personu darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk par vienu gadu (2), tā ir cilvēku kustība laikā un telpā ārpus savas apdzīvotās vietas atpūtas un biznesa nolūkā. Eiropā un visā pasaulē tūrisms ir viena no vadošajām un visstraujākās izaugsmes nozarēm un tiek uzskatīta par stratēģisku ekonomiskās attīstības un nodarbinātības prioritāti. Pēdējos gados tūrisms ir kļuvis par vienu no ienesīgākajiem uzņēmējdarbības veidiem pasaulē, tas ir kļuvis par globālu industriju, taču kā jebkura cilvēka darbība, arī tūrisma attīstībai veiktās darbības ietekmē procesus apkārtējā vidē. Saskaņā ar ANO Vides programmu , jāatzīmē fakts, ka svarīgākais tūrisma attīstību noteicošais faktors ir apkārtējā vide un tūrisma nozares veiksmīga attīstība ir atkarīga no apkārtējās vides stāvokļa. Tūrisma ietekme uz apkārtējo vidi savās izpausmes formās var būt kā pozitīva, tā arī negatīva. Tūrisma attīstība nav iespējama bez mijiedarbības ar apkārtējo vidi, tomēr pareiza un skaidra tūrisma nozares attīstības plānošana un vadīšana spēj palielināt pozitīvo ietekmi un mazināt tūrisma radīto negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Tūrisms un apkārtējā vide
Saskaņā ar Vides aizsardzības likumu, termins vide tiek definēts kā dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums. No tā izriet, ka apkārtēja vide sastāv no trīs pamatelementiem:
dzīvā un nedzīvā daba;
mākslīgi radītā jeb antropogēnā vide;
sociālā vide.
Skaista, interesanta vide un salīdzinoši ērta piekļūšana veicina tūrisma attīstību gan konkrētajā vietā, gan reģionā. Tūristiem pievilcīga apkārtējā vide nodrošina pastāvīgu tūristu pieplūdumu, līdz ar tūristu skaita palielināšanos, pieaug arī apkārtējās vides noslogojums, sevišķi pieaug unikālo apkārtējās vides teritoriju noslogojums. Tūrisms un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas mūsdienu pasaulē ir cieši saistītas lietas. Pasaules valstis ir parakstījušas starptautiskas vienošanās , tās saista dabas un kultūrvēsturisko mantojumu ar ilgtspējīgu attīstību un ir galvenais priekšnosacījums, kas jāievēro plānojot tūrisma nozares attīstību. Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija (ANPTO) datiem, tūrisms veido aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta un 6% darba vietu G20 valstīs, tā ir ļoti ietilpīga un peļņu nesoša nozare, tūrisma pakalpojumu eksports veido līdz pat 3 miljardiem ASV dolāru dienā un tūrisms ir galvenais izaugsmes un tirdzniecības veicinātājs pasaules nabadzīgākajās valstīs. Tūrisma attīstība reģionā sekmē arī citu nozaru attīstību tajā pašā reģionā, kā piemēram, lauksaimniecība, būvniecība, rūpniecība, kuras regulāri patērē un izmanto dabas resursus.
…
