1.2 VĀCIJAS ĢEOGRĀFIJA
Vācija ir ceturtā lielākā valsts Eiropā pēc Krievijas Eiropas daļas (Krievijas daļa, kas atrodas uz Rietumiem no Urālu kalniem), Francijas un Spānijas. Ziemeļos Vācija robežojas ar Ziemeļjūru, Dāniju un Baltijas jūru, austrumos – ar Poliju un Čehiju, Dienvidos – ar Austriju un Šveici, un Rietumos – ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi. No Vācijas ziemeļu tālākā punkta līdz dienvidu tālākajam punktam ir aptuveni 800km, savukārt, attiecīgi no rietumiem līdz austrumiem – aptuveni 600 km. (Melbārde 1995)
Vācijas reljefu raksturo trīs joslas: plašas zemienes un līdzenumi ziemeļos, vidēji augstu, erozijas nogludinātu kalnu rajoni centrālajā daļā un Austrumalpu augstkalnu apgabals dienvidos. Ziemeļu daļas līdzenumos ir auglīgas lauksaimniecības zemju platības, liela to daļa iekopta, nosusinot purvus un atkarojot zemi jūrai. Kalnaino apvidu šķērso plašas upju ielejas: Reinas, Verras, Fuldas, Elbas, Donavas augšteces. Tas ir saimnieciski visvairāk apgūtais Vācijas apgabals ar lielām pilsētām un rūpniecības centriem. Dabiskās ainavas vislabāk saglabājušās Alpos. Vācijas dienvidi ir ekoloģiski vistīrākais apgabals ar gleznainām ainavām, labiem klimatiskajiem apstākļiem, lielu rekreācijas resursu potenciālu. (Melbārde 1995)
Vācijā ir mērens jūras klimats, kas pakāpeniski virzienā no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem kļūst kontinentālāks. Vidējā temperatūra janvārī svārstās no +1,5 līdz -3 ºC, jūlijā tā ir +16, +20 ºC robežās, kas ļauj audzēt arī daudzas siltummīlošas kultūras. Nokrišņu daudzums – 600 – 800 mm gadā. (Melbārde 1995)
1.3 VĀCIJAS EKONOMIKA UN VĒSTURE
Vācija ir ekonomiski spēcīga valsts Centrāleiropā. Izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis nozīmīgu sauszemes ceļu krustojumā, ar starptautiski nozīmīgo Reinas ūdensceļu un izeju uz divām jūrām (Baltijas jūru un Ziemeļjūru) veicinājis Vācijas saimniecisko attīstību. (Melbārde 1995)
Par vienotu centralizētu valsti Vācija kļuva tikai 19. gs., līdz tam tās teritorijā bija vairāki desmiti feodālu valstiņu, no kurām spēcīgākā bija Prūsijas karaliste. Iekšējā politiskā sadrumstalotība tomēr jūtami nekavēja Vācijas nācijas un kultūras attīstību un ekonomisko nostiprināšanos. Vācija pasaulei devusi grāmatu iespiešanas māku, daudzus zinātnes atklājumus un tehnikas sasniegumus. 20. gs. sākumā tā kļuva par valsti ar augsti attīstītu ekonomiku, pēc rūpnieciskās ražošanas apjoma tā tagad ir trešā vietā pasaulē (aiz ASV un Japānas). Lielas izmaiņas valsts sociāli ekonomiskajā un politiskajā attīstībā radīja Pirmais un Otrais pasaules karš. 1871. gadā izveidotā vienotā centralizētā Vācijas valsts 1949. gadā tika sadalīta divās valstīs ar dažādu sociālekonomisko iekārtu, politikas un ekonomikas orientāciju. Pēc brīvpilsētas statusa piešķiršanas Rietumberlīnei 1973. gadā faktiski bija trīs vācu valstis. Vienota Vācija tika atjaunota 1990 gada 3. oktobrī, kad bijusī VDR, sagrūstot sociālistisko valstu sistēmai, iekļāvās VFR sastāvā. (Melbārde 1995)
…
