Latvijai ar tās nepārblīvēto dzīves telpu, mēreno klimatu, bagāto dabas un kultūras mantojumu, maz pārveidoto dabu ir visas iespējas kļūt par tūrismam pievilcīgu zemi.
Pagaidām tūrisma resursu potenciāls Latvijā vēl netiek pilnībā izmantots. Piemēram, tūrisma pakalpojumu eksporta īpatsvars IKP ir tikai 1,8%, ES dalībvalstīs vidējais rādītājs ir 4,2% (tādās tūrisma zemēs kā Kipra un Malta ir attiecīgi 17,5% un 20,3%) un ES kandidātvalstīs tas ir ietvaros starp 1,4% Rumānijā un 3,2% Čehijā.
Tūrisma speciālisti ir aplēsuši, ka Latvijai ir iespējas dubultot tūrisma īpatsvaru IKP, kas atbilstu tūrisma pakalpojumu apjoma pieaugumam ne mazāk kā 2,5-3 reizes un, citiem apstākļiem nemainoties, dotu IKP pieaugumu par 3,5%. Tūrismam var būt būtiska nozīme reģionālajā attīstībā, tai skaitā jaunu darba vietu radīšanā. Tūrisma attīstību var pozitīvi ietekmēt arī Latvijas atsevišķu reģionu, piemēram, Latgales straujāku izaugsmi un attiecīgi iedzīvotāju labklājības pieaugumu šajos reģionos. Pēc statistikas datiem, Latvijā tieši tūrismā nodarbināto īpatsvars ir tikai 0,34%. (ES dalībvalstīs šis rādītājs svārstās no 2,1% Vācijā līdz 8,3% Spānijā, ES kandidātvalstīs – no 1,3% Slovākijā līdz 2,7% Polijā). Savukārt, pieskaitot tūrismā nodarbinātajiem ar tūrismu saistītajās nozarēs nodarbināto skaitu, Latvijā šajā sfērā ir nodarbināti aptuveni 6% no nodarbināto kopskaita (ES dalībvalstīs vidēji 13,2%).
Par nepietiekamu tūrisma potenciālu izmantošanu var spriest arī pēc valsts robežu šķērsojošo personu skaita pieauguma dinamikas.
Kaut arī 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu valstī iebraukušo ārzemnieku skaits ir pieaudzis par 8,3%, absolūtos skaitļos šis rādītājs ir joprojām ievērojami zemāks salīdzinājumā ar 1993. un 1994.gadā Latvijā iebraukušo ārvalstu ceļotāju skaitu. Joprojām straujāks ir no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaita pieaugums – 15,1% 2000.gadā salīdzinājumā 1999.gadu. Pagājušajā gadā no Latvijas izbraukuši par aptuveni 40% vairāk Latvijas iedzīvotāju nekā valstī iebraukuši ārvalstu ceļotāji.
Pēdējos 2 gados ārvalstu ceļotāji kopējie izdevumi Latvijā ir mazāki nekā 1997. un 1998.gadā. Arī vidējais uzturēšanās ilgums ir mazāks. Trīs gadu laikā (no 1998.-2000.) vidējais ārzemju ceļotāju uzturēšanās ilgums valstī ir samazinājies no 2,1 līdz 1,8 dienām, ārzemnieku vidējie diennakts izdevumi – (no 26 līdz 22 Ls). 2000.gadā Latvijas ceļotāju kopējie izdevumi pārsniedza ārzemnieku izdevumus Latvijā 2 reizes. Pozitīvi ir tas, ka 2000.gadā salīdzinājumā ar 1999.gadu par 15,3% pieaudzis ceļojumu pakalpojumu eksports, bet ceļojumu pakalpojumu imports samazinājies par 4%.…
