Tūrismu ierobežojošie faktori Gaujas Nacionālajā parkā

Cilvēks un nesamērīgs patēriņš – mūsu modernajā sabiedrībā nesaraujami saistīti jēdzieni. Reizēm pat šķiet, ka vēlme patērēt cilvēku vada kā tādu diegos iekārtu lelli un mudina – pērc vairāk, lieto vairāk, izmanto vairāk! Reklāmas skaļie saukļi, krāsainie bukleti pastkastītēs, tieksme uz pārmērīgāk ērtībām, apziņa, ka atpalikšana patēriņa tempos un apjomos no citiem norāda uz mūsu nepilnvērtību – kā gan neapmaldīties visas šīs aģitācijas un ačgārno vērtību jūklī?
Ja uz zemeslodes pieejamie resursi nebūtu tik ierobežoti, un mēs visi no tiem tik ļoti atkarīgi, varbūt tas arī nebūtu tik katastrofāli. Bet tā tomēr ir – resursi ir tik, cik tie ir, un zemeslode nav nemaz tik liela – tai var aplidot apkārt ar visparastāko lidmašīnu pāris diennaktīs. Lai arī šķietami tāli, visi procesi uz zemeslodes ir cieši saistīti – globālā sasilšana skar mūs visus ar patstāvīgu Baltijas jūras krasta eroziju, ozona cauruma palielināšanos – ar pieaugošu saslimstību ar vēzi, naftas un citu videi kaitīgu vielu nonākšanu mūsu upēs un jūrā – ar neatgriezeniski sugu izzušanu.
Vairums augu un dzīvnieku sugu pielāgojušās noteiktiem dzīves apstākļiem. Dabisko procesu rezultātā un, galvenokārt, saimnieciskās darbības radīto izmaiņu dēļ notiek pārmaiņas arī augu un dzīvnieku populācijās. Par nevēlamām, t.i. problēmas radošām, uzskatāmas tās, kuru rezultātā notiek bioloģiskās daudzveidība samazināšanās. Dabas aizsardzības mērķis ir dabisko procesu nodrošināšana vai noteikta vides stāvokļa saglabāšana.
Ir daudz un dažādi ierobežojoši faktori un problēmas, kas neveicina vai bremzē aktīvo, dabas un ekotūrismu. Šajā darbā veicu analīzi nodefinējot problēmas, to cēloņus un iespējamos risinājumus.…