Hipermetropija jeb tālredzība
Tālredzība- acs refrakcijas anomālija, kuras gadījumā paralēlie stari pēc laušanas acs optiskajā sistēmā līdz tīklenei nonāk konverģentā stāvoklī, bet vēl nekrustojas vienā punktā- fokusā. Tālredzība rodas, ja acs optiskajām vidēm (ar normālu acs garumu) ir pārāk vāja laušanas spēja vai arī acs ass ir pārāk īsa. Stari krustojas aiz tīklenes (skat 1.,2.,3. att.), tāpēc redzamais attēls ir neass gan skatoties tuvumā, gan skatoties tālumā. Galvas smadzenes uztver izplūdušu, neskaidru attēlu uz tīklenes un dod komandu akomodācijas mehānismam, lai tas palielina refrakcijas stiprumu, attēlu pārvietojot uz priekšu- uz tīkleni. Akomodācija labi darbojas gadījumā, kad tālredzības pakāpe nav liela un lēcai ir laba elastība. Tālredzīga acs tālumā redz pietiekami labi (nelielas tālredzības gadījumā redze tālumā ir pat ļoti laba, jo nelielus fokusēšanas defektus izlīdzina akomodācijas efekts).Ja tālredzīgam cilvēkam daudz jālasa un jāstrādā tuvumā ar sīkām detaļām, šis sasprindzinājums var radīt acu nogurumu un galvassāpes, sāpes acu un uzacu apvidū. Ar gadiem lēcas elastība mazinās un pat bez pastiprinātas slodzes tuvumā tālu priekšmetu attēls kļūst neskaidrs. …