Galvenais iemesls, kāpēc sienu, grīdu un jumtu konstrukcijās ir nepieciešams ievietot tvaika izolācija, ir izsargāties no sadzīves mitruma nokļūšanas siltumizolācijas materiālos un būves konstrukcijās. Ja mitrums nokļūst siltumizolācijā, tā zaudē savu funkciju un līdz ar to rodas lieli siltuma zudumi. Tāpēc jāapskata kondensāta veidošanās mehānismus. Kā mēs zinām cilvēki izdala 45g mitruma stundā guļot, turklāt strādājot līdz pat 250g/h, tātad pat nevajag neko gatavot, vai mazgāt, lai telpas gaisā rastos tvaiks, kas arī migrē no siltākas temperatūras ar augstāku gaisa piesātinājumu ar tvaiku uz aukstāku ar zemāku gaisa piesātinājumu. Protams, gaiss var būt piesātināts ar ūdens tvaikiem līdz noteiktai robežai, kas ir atkarīga no gaisa temperatūras. Piemēram, pie -10 C grādiem maksimālais ūdens tvaiku daudzums 1 m3 gaisa ir 2,14 g/m3, turklāt pie +20 C grādiem ir 17,30 g/m3. Ja ūdens tvaiku daudzums pārsniedz maksimāli pieļaujamo tvaiku daudzumu, tad rodas kondensāts, kas ir ļoti lielas mokas mūsdienās būvniekiem. Kondensāts ir ļoti nelabvēlīga lieta būvmateriāliem un konstrukcijām, jo mitrumā sāk rasties mikroorganismi, kas spēj sagraut būvmateriālu struktūru. Kondensāts rodas tur kur siltais gaiss satiekas ar auksto gaisu un tādu temperatūru sauc par rasas punktu. Rasas pilieni radīsies uz aukstākās sienas. Tāpēc ievietojot tvaika izolāciju, tā aptur mitruma ieplūšanu būvkonstrukcijās, un saglabā tur sausu vidi. (1. zīm.)
Kā tvaika izolāciju parasti izmanto celtniecības polietilēna plēvi, piemēram, BUDFOL 0,2mm izmēri 3m x 50m kopā 150m2, vai kādu citu. Protams, var izmantot arī citus materiālus, kas nelaiž cauri mitrumu, piemēram, pergamīnu, ruberoīdu, bet tvaika izolācija salīdzinot ir lētākā un vieglāka par ruberoīdu, izturīgāka par pergamīnu.…
