Es šo tematu izvēlējos, jo zinot par naftas un gāzes izsīkumiem vēlējos uzzināt par alternatīvās degvielas dzinējiem, piemēram, ūdeņraža dzinējiem.
Mans darba mērķis ir iepazīties ar ūdeņraža dzinēja īpatnībām.
Mans darba uzdevums ir noskaidrot ūdeņraža dzinēju priekšrocības un trūkumus.
Šodienas enerģētikas resursi pasaulē balstās, galvenokārt, uz dabas resursiem, kuri neatjaunojas (akmeņogles, nafta, gāze). Vispesimistiskākās prognozes liecina, ka, ja enerģijas patēriņa tempi turpinās augt tikpat strauji kā šodien, tad nafta un gāze pietiks labi ja 30-80 gadiem. Kaut arī Olduvajas teorija tiek dēvēta par absurdu, jo tās prognoze ir pietiekoši pesimistiska – Industriālā Civilizācija (t.i. mūsu) uz Zemes varētu būt pēdējā. 30 gadu ilgi novērojumi 50 pasaules valstīs liecina, ka 2030. gadā būsim tur pat kur, 1930. gadā, ja mēram pasaules vidējo enerģijas ieguvi uz 1 cilvēku gadā. Tādēļ cilvēcei jādomā par alternatīvās enerģijas resursiem, kuri būtu atjaunojami. Viena no perspektīvākām nākotnes enerģijas formām ir ūdeņraža enerģētika. Ūdenim piemīt iespēja kļūt par atjaunojamu enerģijas resursu avotu, ne tikai hidroelektrostacijās, paisuma-bēguma un viļņu elektrostacijās, bet arī elektrolīzes procesā, kad iegūtais ūdeņradis tiek izmantots kurināmā elementos, lai ražotu elektrību. Kurināmā elementi, kuri sadedzina tikai ūdeņradi, ir pilnībā ekoloģiski, jo ūdens ir vienīgais savienojums to izmetēs.
Automobiļi ir devuši lielu ieguldījumu tajā, kā cilvēki izbauda savu dzīvi. Automašīnas ir praktiskas, aizraujošas, atraktīvas un dažreiz vienkārši sagādā jautrību. Bet tām var būt arī negatīva ietekme uz vidi, kuru dalām mēs visi un kuru nodosim nākamajām paaudzēm. Tāpēc zinātnieki ne tikai cenšas radīt drošākas automašīnas, bet arī draudzīgākas. Tā mēs varam būt pārliecināti, ka atstāsim pasauli vismaz tik labu, kādu to saņēmām.…