Ūdeņraža enerģētika

Ūdeņradis ir pirmais elements ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā. Tam ir visvienkāršākā atoma uzbūve – atoma kodolu aptver viena elektrona mākonis. Tā ir bezkrāsaina gāze bez smakas, 14,5 reizes vieglāka par gaisu. Viegli šķīst dažādos metālos un viegli reaģē gandrīz ar visiem metāliem un nemetāliem. Tas ir vienkāršākais cilvēkam zināmais elements. Katrs ūdeņraža atoms satur tikai 1 protonu un 1 elektronu. Tā ir visizplatītākā gāze kosmosā, arī zvaigznes galvenokārt sastāv no ūdeņraža. Arī saules enerģija nāk no ūdeņraža. Ūdeņraža atomiem apvienojoties rodas Hēlija atomi. Šinī procesā veidojas radiācijas enerģija, kura uztur dzīvību uz Zemes – dod gaismu un liek augiem augt, vējam pūst, lietum līt. Lielākā daļa enerģijas, kuru mūsdienās izmantojam nāk no saules.
Ūdeņradis ir vieglāks par gaisu, tādēļ tas paceļas atmosfērā. Šī iemesla dēļ ūdeņraža gāze (H2) nav atrodama uz Zemes un tā ir jāizgatavo rūpnieciski. Turpretī dabisks ūdeņradis ir atrodams tikai sajaukumā ar citiem elementiem. Savienojumā ar skābekli, tas veido ūdeni (H2O). Savienojumā ar oglekli, tas veido dažādus savienojumus, kā, piemēram, metānu (CH4), ogles un naftu. Ūdeņradis ir atrodams visā, kas aug - biomasā.
Ūdeņradī ir augstākais enerģijas sastāvs pēc svara salīdzinājumā ar jebkuru citu izplatītu degvielas veidu (aptuveni 3 reizes vairāk kā benzīnā). Ūdeņraža gāzes izmantošana dod daudz lielāku darbības efektivitāti nekā dabasgāzes turbīnas, benzīna dzinēji un boileri.…