Secinājumi
1. Centrbēdzes sūkņi ir ļoti plaši izmantots sūkņu veids. Šos sūkņus raksturo lietderības koeficients, plūsma, celšanas augstums, jauda. Sūkņu darbību attēlo raksturlīknēs, kur rāda to, kā mainās sūkņa spiediens, jauda, liederības koeficients atkarībā no sūkņa plūsmas. Sūkņu paralēlajā slēgumā dubulto ražību, nepalielinot spiedienu. Virknes
slēgumā palielina spiedienu, īpaši nepalielinot sūkņu ražību.
2. Ārējā ūdensvada tīklus projektē saskaņā ar LBN 222-15 "Ūdensapgādes būves". Cauruļu minimālajam izbūves dziļumam jābūt vismaz par 0,5 m lielākam par grunts sasalšanas dziļumu. Tam jābūt tādam, lai ūdens ziemā tajās nesasaltu un vasarā nesasiltu. [4]
3. Lai palielinātu spiedienu ēku iekšējā ūdensvadu tīklā izmanto sūkņu stacijas un ūdens sūkņus spiediena paaugstināšanai. Visbiežāk izmantotie sūkņi ir centrbēdzes sūkņi. Sūkņus izvēlās atkarībā no tā, cik liels ūdens patēriņš tiek plānots. Sūkņa ražībai jābūt ne mazākai par maksimālo ūdens patēriņu stundā.
4. Ir divu veidu pazemes ūdeņi - bezspiediena ūdeņi (gruntsūdeņi) un spiedienūdeņi (artēziskie ūdeņi). Pazemes ūdeņi ir galvenais dzeramā ūdens avots Latvijā. Tā kā šis
ūdens atrodas zemē starp dažādiem iežiem, tajā izšķīst dažādas vielas. Šīs vielas raksturo ūdens kvalitāti. Latvijā dominē hidrogēnkarbonātu kalcija tipa ūdeņi.
5. Ir svarīgi ierīkot atbilstošus notekūdeņu kanālus ar piemērotiem sūkņiem. Sūknētavas shēmu izvēlas, vadoties no notekūdeņu daudzuma un to sastāva, pievadošā kolektora iebūves dziļuma un hidroģeoloģiskiem apstākļiem. Sūknētavai ir notekūdeņu pieņemšanas tvertne ar redelēm, mašīntelpa un palīgtelpas.
…