Ūdens ir viena no Cilvēka izdzīvošanas un arī dzīvošanas prioritātēm. Tomēr Cilvēks laika gaitā ir kļuvis pašpārliecināts un diezgan iedomīgs. Viņam šķiet, ka viss, ko viņš izveido un dara ir ļoti labi esam. Taču ar laiku nākas atskārt, ka viss radītais ir tikai solis pretī kļūdu labošanai. Tādejādi pasaule attīstās „turpu-šurpu” virzienā, jo vispirms ir kaut kas jāizveido, bet pēc tam jālabo kļūdas. Tomēr vairumā gadījumu kļūdas var radīt neatgriezeniskas sekas, piemēram, klimata maiņu, populācijas un resursu iznīkšanu.
Šobrīd Cilvēks ir nonācis pie atskārsmes, ka apkārtējā vide, kurā viņš mīt, viņu neapmierina – koku lapas nav vairs tik zaļas, debesīs ir mazāk zvaigžņu (tās jau tur ir daudz – tik ja tās spētu saskatīt), ūdens garša ar nav tāda, ka ūdenim no dziļākiem urbumiem. Tātad jāsāk kaut kas darīt lietas labā! Un Cilvēks ķeras pie ūdens un vides attīrīšanas. Tiek veikti pētījumi, aprakstīti dokumenti, pieņemti lēmumi un veidoti projekti – Cilvēkam ir ko darīt, un tas ir pats galvenais – pasaule nestāv uz vietas, tā attīstās.
Referāta mērķis ir iepazīties un izvērtēt, kādus pētījumus un vides aizsardzības pasākumus ūdens attīrīšanas jomā Latvijā Cilvēks ir veicis līdz šim un kādus plāno, aplūkot Eiropas Savienības vides politiku un direktīvas, kā arī iepazīties ar attīrīšanas iekārtu piedāvājumiem.
Mērķa izpildei tika noteikti šādi uzdevumi:
– raksturot Vides ministrijas politiku un projektus, kas saistīti ar ūdens attīrīšanu un aizsardzību;
– izpētīt iespējamās investīcijas ūdenssaimniecības attīstīšanai;
– iepazīties ar Eiropas Savienības vides politiku un prasībām ūdenssaimniecības jomā;
– aplūkot piemērus, kas varētu sniegt ieskatu pašreizējā notekūdeņu attīrīšanas attīstībā un problēmās;
– uzskaitīt attīrīšanas iekārtu veidus un piedāvājumus.
Tādejādi turpmākajās nodaļās ir aplūkota dokumentācija un dažādi projekti Latvijā un Eiropas Savienībā, raksturoti dažādu attīrīšanas iekārtu piedāvājumi, kuru mērķis ir – tīra vide un kvalitatīvs un garšīgs ūdens.
Referātā ir izmantotas 3 tabulas un 21 attēls.
Ūdens aizsardzība ir viena no Vides ministrijas darbības jomām un kā teikts Vides ministrijas mājas lapā – „viena no galvenajām prioritātēm Latvijas vides aizsardzības politikā”. Galvenais normatīvais akts ūdeņu apsaimniekošanā un aizsardzībā ir Ūdens apsaimniekošanas likums, kas ir spēkā no 2002.gada 26.oktobra. Likuma mērķis ir izveidot virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas veicinātu ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, uzlabotu ūdens vides aizsardzību, nodrošinātu ūdeņu aizsardzību un sekmētu starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu. Likumā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2000/60/EK un nosaka ūdeņu aizsardzības pasākumus, efektivitāti un lietderību kontrolēt upju baseinu robežās nevis administratīvajās, kā tas ir bijis līdz šim. No Ūdens apsaimniekošanas likuma izriet vairāki Ministru kabineta noteikumi, kā arī likums „Par piesārņojumu” un no tā izrietošie normatīvie akti.
Latvijas teritorija ir iedalīta Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalos (skat.1.1.att.), kur trīs no tām, Daugava, Lielupe un Venta, ir ietvertas ANO Eiropas galveno robežšķērsojošo upju sarakstā.…
