Rīgas ģeogrāfiskais izvietojums Piejūras zemienē Daugavas grīvas rajonā nosaka to, ka pilsētas teritorija ir bagāta ar mazām upītēm un ezeriem. Tā ir Rīgas dabas bagātība, kas veido pilsētas ainavu un kalpo iedzīvotāju atpūtas mērķiem.
Tāpat par ļoti svarīgiem jautājumiem Rīgas pilsētvides un tautsaimniecības attīstībai un dzīves vides kvalitātes nodrošināšanai uzskatāma dzeramā ūdens un virszemes ūdeņu kvalitāte, kā arī notekūdeņu attīrīšanas efektivitāte.Ūdens kvalitāte un tā pieejamība integrāli atspoguļo pilsētā un tās apkārtnē ritošos procesus.
Virszemes ūdeņu piesārņojums Rīgā uzskatāms par svarīgu problēmu, jo tas tieši ietekmē Baltijas jūras ūdeņus. Virszemes ūdeņiem iefiltrējoties pazemē tiek ietekmēta pazemes ūdeņu kvalitāte. Virszemes ūdeņi ir nozīmīgi rekreācijas resursi. Lielajiem ezeriem un upēm ir zivsaimniecības nozīme.
Virszemes ūdeņu piesārņojums samazina to rekreācijas vērtību, apdraud zivju krājumu atjaunošanos, tieši ietekmē ūdens kvalitāti Baltijas jūrā.
Rīgas mazo upju ūdens kvalitātes novērtējumu valsts līmenī veic Lielrīgas Reģionālā vides pārvalde, bet Daugavai un Ķīšezeram – Latvijas Hidrometeoroloģijas pārvalde (kopš 2002. gada to dara Latvijas vides aģentūra).
Pašvaldības līmenī Rīgas domes Vides aizsardzības pārvalde pilsētas virszemes ūdeņu kvalitātes novērtējumam izveidoja monitoringa tīklu (16 novērošanas vietas), kas darbojās līdz 1998. gadam, kad tika likvidēts.
Daugavas ūdeņi Rīgas robežās uzskatāmi par mēreni piesārņotiem, to kvalitāti būtiski ietekmē piesārņojums, kas veidojas Daugavas sateces baseinā.
Daugava Rīgas pilsētas teritorijas robežās pieder karpveidīgo zivju ūdeņiem, kuros iespējams nodrošināt karpu dzimtas (Cyprinidae) zivju, kā arī līdaku (Esox lucius), asaru (Perca fluviatilis) un zušu (Anguilla anguilla) eksistenci. Šiem ūdeņiem nacionālos kvalitātes kritērijus nosaka LR MK noteikumi Nr. 118, kas harmonizēti ar ES Saldūdens zivju direktīvu 78/659/EEC. Izrādās, ka Daugavas ūdens kvalitāte iekļaujas šajos normatīvos, izņemot NH4/N koncentrāciju 1997. gadā. Skābekļa koncentrācija svārstās no 8 līdz 11 mg/l (robežlielums 5 mg/l). Tātad, neraugoties uz pilsētas negatīvo ietekmi, Daugava vēl ir piemērota karpu dzimtas zivīm.
Pēc Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldes datiem, viszemākā skābekļa koncentrācija Daugavas ūdeņos ir pie Mīlgrāvja, kur tā nepārsniedz 5,99mg/l jeb piesātinājums ir 66%, kas ir mazāk par virszemes ūdeņu vērtēšanā izmantoto karpveidīgo zivju ūdeņiem izvirzītajām prasībām.
Arī organisko vielu saturs Daugavā pārsniedz ūdens kvalitātes standartus.
Rīgas teritorijā uz Daugavas ir 3 valsts monitoringa novērojumu vietas: pie Doles salas, pie Mīlgrāvja un upes grīvā.
Laika periodā no 1995. līdz 1999.gadam kopējā slāpekļa vidējās gada koncentrācijas svārstās no 0,72 līdz 1,96 mg/l, kopējā fosfora – no 0,007 līdz 0,076 mg/l, saprobitātes indekss pēc makrozoobentosa – no 1,99 līdz 2,93. No šiem datiem varam secināt, ka Daugavas ūdeņu kvalitāte svārstās no viegli piesārņotiem līdz piesārņotiem (Latvijas valsts standarts LVS 240:1999).
Būtiski Daugavas ūdens kvalitāti Rīgas teritorijā ietekmē ostas termināli un ražošanas uzņēmumi sateces baseinā. Mīlgrāvī ūdens piesārņojums ar naftas produktiem vairāk nekā 4 reizes pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju un tai ir tendence pēdējos gados palielināties. Grafikā varam redzēt Daugavas ūdeņu piesārņojumu ar naftas produktiem 1997., 1998. un 1999. gadā.…
