Mūsdienās ir daudz dažādu aktuālu problēmu ar vides piesārņojumu. Viena no tādām ir ūdens piesārņojums. Kā darba mērķi izvēlējāmies pētīt ūdens piesārņojumu, tas ir, tā veidus un ietekmi uz apkārtējo vidi.
Mūsu izvirzītā hipotēze – Ūdens Rīgas apkārtnes ūdenskrātuvēs ir piesārņots ar visdažādākajiem atkritumiem gan ķīmiskajiem, gan bioloģiskajiem. Rūpnieciskais piesārņojums tiek iepludināts dabiskajos ūdeņos.
Darba uzdevumi bija :
1) apkopot literatūru par ūdens piesārņojumu (1. darba gads);
2) veikt teorētisko apskatu un izklāstu par ūdens piesārņojumu (1. darba gads);
3) savākt ūdens paraugus Pierīgas ūdenstilpnēs (2. darba gads);
4) analizēt iegūtos ūdens paraugus, apkopot rezultātus un izdarīt secinājums (2. darba gads)
5) savākt ūdens paraugus Līgatnē upītes ūdenim, kas tiek izmantots rūpnieciskajos procesos (3. darba gads);
6) analizēt iegūtos ūdens paraugus, apkopot rezultātus un izdarīt secinājums (3. darba gads);
7) iegūtos rezultātus salīdzināt un atrast piesārņojuma atšķirības (3. darba gads).
Analīzes veicām LU Ķīmijas fakultātē ar titrēšanas metodi, kā arī jonu pierādīšanas metodēm, tas ir, ar tiem raksturīgajām reakcijām. Šos darbus veicām stingrā uzraudzībā, lai nepieļautu kļūdas rezultātos.
Ūdeņu piesārņojums ir tikpat globāla problēma kā visas pārējās vides piesārņojums. Cilvēku radītais piesārņojums ūdenī bieži vien nav tik viegli vizuāli pamanāms pretēji uz sauszemes radītajam piesārņojumam. Tas daudzos gadījumos ūdens piesārņojuma problēmu padara vēl sarežģītāku.
Ūdens kaitīgo iedarbību uz cilvēka organismu nosaka tā fizikālais stāvoklis, ķīmiskais un bioloģiskais (helmintu oliņas, vīrusi, patogēnās baktērijas u.c.) sastāvs. Ūdens tiek uzskatīts par piesārņotu, ja ir samazinātas ūdens lietošanas iespējas kādiem noteiktiem nolūkiem. Piesārņota ūdens kaitīgā iedarbība izpaužas ne tikai to dzerot, bet arī tajā mazgājoties vai peldoties, izmantojot to neatbilstošām tehnoloģijām ražošanā.
Ūdens piesārņojumu raksturo pēc
tā dabas: fizikāla (temperatūra, krāsa duļķainība, radioaktīvie sārņi utt.); ķīmiska (neorganiskie un organiskie savienojumi); bioloģiska (baktērijas, vienšūņi, vīrusi, augi, sēnes, dzīvnieki, kuru klātbūtne ūdenī nav raksturīga utt.);
tā izcelsmes: apdzīvotu vietu (kanalizācijas ūdeņi, atmosfēras nokrišņi, sadzīves notekūdeņi, atkritumu izgāztuves utt.); rūpnieciskais (ražošanas procesu un produkcijas uzglabāšanas, realizēšanas atkritumi); lauksaimnieciskais (minerālmēsli, herbicīdi, pesticīdi, virca, lopkautuvju notekūdeņi utt.);
tā iedalījuma laikā: nepārtraukts, piemēram, infiltrācija no atkritumu izgāztuvēm; avārijas, piemēram, naftas vada plīsums; sezonāls, piemēram, plūdi pavasaros;
tā sadalījuma telpā: izkliedēts, piemēram, no lauksaimniecībā izmantojamās zemes; lokalizēts, piemēram, no rūpniecības notekūdeņu izplūdes. …
