Ūdens- H2O,ūdeņraža oksīds, skābekļa hidrīds- ūdeņraža (H2) un skābekļa (O2) savienojums; minerāls. Šķidrums bez garšas, smakas, krāsas (biezākā slānī -zilganzaļš). Blīvums – 999,9 kg/m3 (pie 0oC). Ūdens kušanas temperatūra ir Oo , viršanas temperatūra 100o, kritiskā temperatūra 374o. Bez parastā ūdens eksistē vēl apmēram 17 ūdens veidi, kas sastāv no dažādiem H un O izotopiem. Ūdens molekula ir leņķveidīga, ar O atomu vidusdaļā; līdz ar to ūdens molekula ir polāra; tas nosaka ūdens fizikālo īpašību anomālijas. Ūdens ir labākais šķīdinātājs vielām ar jonu saiti. Šķīdina sāļus, skābes, bāzes, arī neitrālās molekulas (ogļhidrātus), gāzes. strāvu Ar bāzes un skābiem oksīdiem ūdens veido attiecīgi bāzes un skābes; aktīvi metāli (sārmu metāli, Ca, Sr, Ba) ūdens sadala, un izdalās H2. Gaisa klātbūtnē ūdens reaģē ar Fe. Pilnīgi tīrs ūdens strāvu praktiski nevada.10000m3 ūdens tikai 1 mols ir disociēts jonos; H+ un OH- ir vienādā daudzumā, tāpēc ūdenim ir neitrāla reakcija (PH=7). Ūdenim piemīt īpašība pieķerties ķermeņiem un cietām vielām, tādēļ arī tas spēj kāpt uz augšu pa kapilāriem.Ūdens sasalstot izplešas. Ja tas sasalst noslēgtā traukā, trauks var saplīst. Ūdenim sasilstot no 0oC-4oC, novērojama anomālija - novirze no normas. Minētajā ūdens temperatūru intervālā ūdens sasilstot nevis izplešas, bet gan saraujas. Turpinot sildīt ūdeni virs 4oC, tas atkal izplešas tāpat kā citi šķidrumi.
…
