Mums vispakārt ir ūdens. Vairāk nekā 70% no Zemes virsmas aizņem plaši okeāni un jūras. Turklāt 10% cietzemes (tā ir teritorija Dienvidamerikas lielumā) ir pārklāti ar ūdeni ledus veidā. Taču uz Zemes jauns ūdens veidojas maz. Lietus ir lijis no debesīm miljardiem reižu jau agrāk un līs miljardien reižu atkla no jauna. Lietusūdens aizplūst pa sauszemi līdz jūrai, iztvaiko un veido mākoņus, pēc tam atkal nolīst uz zemes lietus veidā. Tas ir nepārtraukts ūdens riņķojums dabā. Ūdenim ir milzīga ietekme uz mūsu planētu un tās iedzīvotājiem. Visiem augiem un dzīvniekiem ir nepieciešams ūdens. Arī pati dzīvība iesākās Zemes aizsvēsturiskajās jūrās. Jūras un upes šķērso sauszemi tūkstošiem gadu, izlaužot klintis un veidojot dziļas aizas; ledus šļūdoņi izveido milžigas ielejas. Cilvēkiem ūdens ir arī nepieciešams mājās, rūpnīcās un lauku saimniecībās.
Hidrosfēra
Hidrosfēra ir Zemes virsmas un tai tuvējās Zemes garozas daļas ūdeņu kopums, kurā lielāko daļu aizņem Pasaules okeāns (>90%). Hidrosfēru nosacīti iedala divās daļās - virszemes hidrosfēra un pazemes hidrosfēra jeb hidroģeosfēra. Hidrosfēras kopplatība (okeāns + ledāji + ezeri + upes + purvi) - 383 milj. km2 (75% no Zemes kopplatības). Ziemā ar sniegu hidrosfēras platība palielinās līdz 440 milj. km2 (80% no Zemes kopplatības).…