Ūdeņu tiesiskais režīms

Virszemes ūdeņu tiesiskais regulējums Latvijā Virszemes ūdensobjektu tipu raksturojums un klasifikācija Virszemes ūdeņus iedala upju, ezeru, piekrastes un pārejas ūdeņu virszemes ūdensobjektos. Virszemes ūdeņi – visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti – arī teritoriālie ūdeņi. Virszemes ūdensobjekts – nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls vai to daļa), ūdenstilpne (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms. Ezers – dabiska ūdenstilpne sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēlnātu ūdensapmaiņu. Upe – galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē. Piekrastes ūdeņi – virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kas savieno visus punktus, kuri atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai. Pārejas ūdeņi – virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma. Virszemes ūdensobjektiem nosaka tipu atilstoši virszemes ūdensobjektu tipu raksturojumam. Šo raksturojumu izmanto atsevišķu virszemes ūdensobjektu noteikšanai apsaimniekošanas plānu izstrādes gaitā