-
Ukrainas un Krievijas "gāzes kara" atspoguļojums Ukrainas, Krievijas un Latvijas medijos
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Izmantotā teorija | 4 | |
Krievijas un Ukrainas „gāzes karš” pētnieku skatījumā | 7 | |
Mediju izvēle | 9 | |
Kāpēc „gāzes karš” nozīmīgs Eiropai? | 10 | |
Latvijas ziņu aģentūru LETA un BNS apskats par „gāzes karu” starp Ukrainu un Krieviju | 12 | |
Ukrainas laikraksts Zerkalo Nedeli | 17 | |
Krievijas laikraksts Argumenti i fakti | 20 | |
Kopējie secinājumi | 23 | |
Izmantotā literatūra | 24 |
Ievads
„”Ukraina” vairs nav vieta „pie robežas” („u kraiņi” = pie robežas [ukraiņu/krievu]),” raksta Vācijas Ārlietu un drošības politikas institūta pētnieks Dr. Rainers Linders.
Krievija nav iedomājama bez Ukrainas. Tas bija kredo, ar kādu Krievijas disidents un rakstnieks Aleksandrs Solžeņicins atgriezās jaunajā Krievijā pēc Padomju Savienības sabrukuma. Bijušās Padomju Krievijas nacionālkonservatīvās aprindas līdz pat šim laikam nav varējušas samierināties ar „Krievijas pilsētu mātes” – Kijevas un smagās rūpniecības centra Donbasa, bet visvairāk ar Krimas zaudējumu. Kremli uztrauc Ukrainas pieaugošās simpātijas pret Rietumiem un Eiropas Savienību un it īpaši tās gatavība 2008. gadā pievienoties NATO. Propaganda pret „haotiskajiem notikumiem” kaimiņvalstī drīz vien atvēsināja krievu un ukraiņu attiecības. To krievu skaits, kuri par Ukrainu izteicās pozitīvi, no 60% 2004. gada decembrī saruka līdz 54% 2005. gada decembrī. Ceturtdaļai ukraiņu uzskati par Krieviju pasliktinājās.
Savā rakstu darbā izvēlējos apskatīt tā saucamo „gāzes karu” starp Ukrainu un Krieviju, kurš norisinājās 2006. gada vasarā. Šim strīdam vēsture ir vēl senāka. Tas sākās jau pēc tam, kad Ukraina noraidīja Krievijas gāzes koncerna Gazprom prasību nekavējoties sākt maksāt par Krievijas gāzi 230 ASV dolāru (128 latus) par 1000 kubikmetriem agrāko 50 ASV dolāru (28 latu) vietā. Krievija janvāra sākumā uz vairākām dienām pārtrauca gāzes piegādi Ukrainai, izraisot gāzes deficītu arī ES valstīt, kuras Krievijas gāzi saņem tranzītā caur Ukrainu. Konfliktā, kurš atsākās jūnijā, galvenā uzmanība arī tiek pievērsta „cenu karam”, taču paralēli vēl no Krievijas puses izskan apvainojums Ukrainai, ka tā janvārī „zagusi” gāzi, kas paredzēta tranzītam uz ES.
Pētījumā izmantoti triju valstu, Latvijas, Ukrainas un Krievijas, mediji, tajos atspoguļotā informācija par tā saucamo „gāzes karu” starp Ukrainu un Krieviju. Laika posmā no 2006.gada jūnija līdz 2006. gada novembra beigām.
Ukrainas un Krievijas medijus izvēlējos, jo tās ir abas vistiešāk iesaistītās puses, savukārt Latvijas medijus, lai apskatītu, kāda ir pašmāju nostāja šajā konfliktā, kam tiek pievērsta lielāka uzmanība.
Apskatāmais laika periods - no 2006. gada jūnija līdz 2006. gada novembrim (ieskaitot), kas sakrīt ar pirmo Latvijas ziņu aģentūras LETA publikāciju par to, ka Gazprom nenoliedz iespējamās atkārtotas „gāzes problēmas” ar Ukrainu un beidzas ar publikāciju par to, ka ir noslēgta kārtējā vienošanās par kompromisa gāzes cenām.
Izmantotā teorija
Rakstu darbā izvēlējos izmantot teoriju par komunikāciju un ārpolitiku – precīzāk – par komunikāciju zemas intensitātes konfliktos. Pielietoju diskursa analīzi, lai noteiktu, kādi ir galvenie vēstījumi, kurus pārraida katras valsts mediji. Jo, kā apgalvo pētnieks N. Fērklo (Fairclough) diskurss ir nozīmīga forma sociālajā praksē, kas gan maina, gan atveido zināšanas, identitātes un sociālās attiecības, ieskaitot varas attiecības, un tajā pašā laikā diskurss ir arī citu sociālo prakšu un struktūru veidots. Valodas kā diskursa lietošana ir viens no sociālās pieredzes veidiem. Valodu ietekmē gan sociālie, gan vēsturiskie faktori, savukārt pati valoda ietekmē sociālos procesus.
…
Iepazīstoties ar visu triju valstu medijos teikto par manis pētīto „gāzes karu” starp Ukrainu un Krieviju, secināju, ka katras valsts mediji notikumu parāda atšķirīgi, kā arī tiek izceltas dažādas detaļas, attiecīgi, katrai valstij būtiskākie argumenti. Gan Krievijas, gan Ukrainas mediji izvērš pastiprinātu propagandu, lai nomelnotu otru valsti, kā arī abu valstu laikraksti attiecībā uz konfliktu, ieņem naida žurnālistikas pozīcijas. Medijos nebija pilnīgi nekā kopīga saistībā ar konfliktu. Ja Latvijas ziņu aģentūras visu laiku koncentrējās uz konflikta sekām, kādas tas var atstāt uz Eiropu, vai arī atsevišķos rakstos centās norādīt uz vainīgajām pusēm, tad Ukrainas mediji galvenokārt izcēla Krievijas puses negodīgo un nepamatoto rīcību gāzes cenu paaugstināšanā. Savukārt Krievijas puse vairāk pievērsās apgalvojumiem, ka Ukraina gāzi ir zagusi, nelegāli pieslēdzoties gāzes vadiem, pa kuriem gāze iet tranzītā uz Eiropu. Vienīgais – kopīgais varētu būt tas, ka šis konflikts tiek atspoguļots neparādot nekādus konkrētus faktus, kas varētu apstiprināt vai apgāzt kādus no izteiktajiem apgalvojumiem. Vienīgi Latvijas ziņu aģentūras min Eiropas procentuālo atkarību no Krievijas energoresursiem,
- Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
- Prezidentālās valsts modelis Krievijas federācijā
- Ukrainas un Krievijas "gāzes kara" atspoguļojums Ukrainas, Krievijas un Latvijas medijos
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Prezidentālās valsts modelis Krievijas federācijā
Реферат для университета12
-
Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
Реферат для университета23
-
Latvija Otrā pasaules kara laikā. Nacistu ģenerālplāns "Ost" un nacionālā politika Latvijā
Реферат для университета10
-
Latvija Krievijas impērijas sastāvā. Latviešu nacionālās apziņas veidošanās 19.gadsimtā
Реферат для университета4
-
2004.gada Ukrainas prezidenta vēlēšanu kā komunikācijas problēmas apskats
Реферат для университета2
Оцененный!