Ultravioletā starojuma iedarbība uz cilvēka ādu

Mūsdienās nav tādas zinātnes, kas attīstītos izolēti, nebalstoties uz citu zinātņu nozaru pēdējiem sasniegumiem. Medicīnas attīstība, izmeklēšanas metožu pilnveidošana balstās uz fizikas un ķīmijas sasniegumiem.
Fizikas un ķīmijas likumu zināšana nepieciešama dziļu un sarežģītu procesu, kas notiek dzīvajos organismos, tajā skaitā arī cilvēka organismā, izprašanai.

Katrs būtisks atklājums fizikā dāvā medicīnai jaunu aparatūru, jaunas diagnostikas metodes un ārstēšanas metodes.

Ārstēšanas praksē plaši tiek pielietotas tādas fizikālās ārstēšanas metodes kā ārstēšana ar ūdeni, siltumu, gaismu un elektrību. Fizika ir teorētisks pamats visām fizikālās ārstēšanas un diagnostikas metodēm, „apbruņo” medicīnas darbiniekus ar zināšanām par medicīnā izmantojamās aparatūras uzbūves principiem. Šīs zināšanas nepieciešamas tehniski pareizai medicīniskās tehnikas ekspluatācijai.

Tādā veidā, fizikas nozīmi medicīnā nosacīti atspoguļo 3 apstākļi:
fizika veido pamatu pareizai bioloģisko procesu izpratnei;
tā ir teorētiska bāze mūsdienīgai medicīniskai tehnikai;
„apbruņo” ar fizikālu metožu zināšanām klīniskā diagnostikā un ārstēšanā, kā arī sarežģītu bioloģisku sistēmu izpētē.
Grūti nosaukt medicīnas nozari, kurā netiktu izmantots kāds no fizikas likumiem. Pastāv daudzas medicīnas specialitātes, kuras pamatojas uz fizikas izmantošanu – radioloģija, rentgenoloģija, oftalmoloģija, fizioterapija u.c.…