Īsa UMTS vēsture
Līdz 1992. gadam UMTS projekts tika izstrādāts ar nosaukumu FPLMTS (Future Public Land Mobile Telecommunication System). Vēlāk, izstrādājot koncepciju par sistēmu, kas spētu apvienot visas pasaules mobilo operatoru tīklus, ieskaitot arī satelītsakarus, to nodēvēja par IMT-2000, un 2000 nozīmēja gan darbības frekvenci, gan arī ieviešanas gadu. 1995. gadā ETSI saņēma oficiālu atļauju noteikt UMTS standartus. Pēc trim gadiem – 1998. gada 30. jūnijā – standartizācijas institūti ETSI, ARIB un ANSI iesniedza ITU izskatīšanai nākamās paaudzes globālās tehnoloģijas standarta rekomendācijas, un jau 2000. gadā "WARC-2000" (World Administrative Radio Conference) ietvaros tika pilnībā apstiprināti virszemes standarti.
1992. gadā "WARC" ietvaros tika rezervēts IMT-2000/UMTS spektrs gan virszemes gan satelītu sistēmām, kā arī noteikts, ka IMT-2000 zemes komponentu realizācija notiks 1900 – 2025 MHz un 2110 – 2200 MHz frekvencēs, bet satelītu pārraide IMT-2000 sistēmā tiks raidīta 1980 – 2010 MHz un 2170 – 2200 MHZ diapazonā.
Lietotāja apraksts (User profile) ir topošās sistēmas būtiska sastāvdaļa, kurā ir visi vajadzīgie dati, lai abonentam varētu nodrošināt visus nepieciešamos sakarus. Pieslēdzoties tīklam, abonentu identificē, pārbauda viņa iepriekšējos maksājumus un pasūtītos pakalpojumus. Ja, slēdzot līgumu, viņš nav samaksājis, teiksim, par video, tad sistēma atsaka viņam nodrošināt šo pakalpojumu.
Uz lietotāju pakalpojumu līmeni iespaidu atstās pati tīkla uzbūve, jo UMTS ir daudzšūnu struktūra, kas ietver:
• Pikošūnas (darba kabinets, neliela māja vai mājas stāvs), kuru izmērs (darbības lauks) ir 50 – 100 m,
• Mikrošūnas (dzīvojamais rajons, kvartāls) rādiusā līdz 1km,
• Makrošūnas (neliela pilsēta),
• Globālās šūnas (satelīta radiopārklājums, kas var nosegt veselus reģionus, kā arī mazas valstis, piemēram, Latviju).…
