UNESCO kultūras un dabas mantojums Vācijā

1964. gada 13. maijā Nikita Hrušķovs un Gamal Abd-el Nasser nospiežot tikai vienu pogu pagrieza Nīlas upes ūdens masas jaunā virzienā. Ēģiptē pēc 3000. gadu ilga pārtraukuma bija tapusi jauna, monumentāla celtne – Assuan dambis.
UNESCO – ANO izglītības, zinātnes un kultūras jautājumu organizācijai , daudz svarīgāks tomēr šķita nevis jaunais dambis, bet fakts, ka vienlaicīgi no applūšanas tiek glābts daudz nozīmīgāks , gadu tūkstošus šeit stāvošs monumentāls veidojums – pasaules slavenais Abu Simbel klints templis. 20 m augstās Ramses figūras tika paglābtas no pazušanas mākslīgajā Nasser ezerā. Akcijas izdevumi – ap 80 milj. ASV dolāru tika savākti ziedojumos vairāk kā 50 pasaules valstīs.

Šī panākuma motivēta, nākošajos gados UNESCO dara visu iespējamo, lai izveidotu starptautisku vienošanos apdraudētu kultūras vērtību saglabāšanai. Tā rezultātā top “ UNESCO Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. “ Dokuments tiek izdots 1972. gada 16. novembrī, bet stājas spēkā 1975. gadā, kad to ir parakstījušas 20 valstis. Pirmo reizi oficiāli tiek definēts “ Kultūras un dabas mantojuma” jēdziens un kritēriji.
Pie kultūras mantojuma pieskaita cilvēka radītus darbus, kuri ir vienreizēji vēsturiskā, mākslas, etnoloģiskā vai antropoloģiskā nozīmē, par dabas mantojumu sauc dabas radītas ainavas, apdraudētu dzīvnieku vai augu vidi, vai tādu vidi, kurai pamatojoties uz tās dabīgo skaistumu vai zinātnisko neatkārtojamību ir ārkārtēji universāla vērtība. …