Uraninīts ir galvenā urāna un rādija rūda. No uraninīta iegūtie radioaktīvie metāli tiek izmantoti plutonija iegūšanai un tālākai atomenerģijas ieguvei.
Uraninīts (urāna piķis, nasturāns) ir ar urānu bagāts (88,15%) minerāls, kas galvenokārt sastāv no UO2 (urāna oksīda), bet satur arī UO3, svina, torija un retzemju elementu oksīdus. Tas vienmēr satur arī rādiju un hēliju, kas rodas urānam sadaloties. Uraninīts satur arī nelielu daudzumu svina izotopu - Pb-206 un Pb-207. Šie izotopi ir attiecīgi urāna izotopu U-238 un U-235 radioaktīvās sabrukšanas gala produkts.
Rādija saturs uraninītā - aptuveni 0,1 mg/kg. Uraninīts nelielā daudzumā satur arī ārkārtīgi retu elementu - tehnēciju (ap 0,2 ng/kg), kurš rodas urāna-238 sabrukšanas procesā.
Uraninīts sastopams sulfīdus saturošajās hidrotermālajās dzīslās, kas atrodas skābajos magmatiskajos iežos, piemēram pegmatītos. Minerāls sastopams kā saplūdusi masa, ķekarveida agregāti. Ļoti reti atrodami arī kubiskas formas kristāli. Ļoti radioaktīvs - 157 788 Bq/g.
Lielākās uraninīta atradnes ir Kanādas Ziemeļrietumu teritorijās (Lielais Lāčezers), kur tas atrodams lielā daudzumā asociācijā ar sudrabu. Visaugstākās kvalitātes uraninīts ar vislielāko urāna saturu atrodams citā Kanādas atradnē - Atabaskas baseinā Saskačevanas ziemeļu daļā.…
