1. Organizētā sedimenta daļa.
1.1 Eritrocīti –sarkanie asins ķermenīši.
Eritrocītu nokrāsa un forma mainās atkarībā no urīna reakcijas, koncentrācijas un laika, cik ilgi tie ir atradušies urīnā. Vāji skābā urīnā tie var izskatīties iedzelteni zaļgani, kā apaļi diski. Sārmainā urīnā eritrocīti saglabājas īsu brīdi, jo tie ātri sairst. Skābā urīnā tie var būt zvaigžņveida formas. Ilgstoši stāvot skābā urīnā eritrocīti izskatās kā bezkrāsaini dažāda lieluma aplīši (izskalotie eritrocīti). Urīnā ar zemu relatīvo blīvumu, ilgstoši stāvot, eritrocīti zaudē hemoglobīnu un izskatās kā divkontūraini gredzeni.
Vesela cilvēka analīzēs, veicot pārbaudi ar stripiem, eritrocītiem nevajadzētu tikt atrastiem, t.i., rezultātam vajadzētu būt negatīvam, bet veicot mikroskopisko izmeklēšanu sievietēm, eritrocīti redzes laukā normā var būt 2-3 un vīriešiem 0-1. Ja eritrocītu daudzums pārsniedz pieļaujamo normu, tas var liecināt par hematūriju. Makrohematūrija norāda uz asiņu piejaukumu urīnam, ko var novērot jau pirms centrifugēšanas. Pie mikrohematūrijas urīna krāsa netiek izmainīta, bet ir saskatāms palielināts eritrocītu daudzums mikroskopā.
Eritrocītūrija liecina par asiņošanu uroģenitālajā traktā. Tā var parādīties arī pie glomerulnefrīta, pielonefrīta, nieru audzēja, urīnceļu bojājuma gadījumā, kā arī pēc smagām fiziskām slodzēm.
1.2. Leikocīti- baltie asins ķermenīši.
Leikocīti ir šūnas ar ieapaļu formu un graudainu citoplazmu. Leikocītu forma ir atkarīga no urīna koncentrācijas kādā tie atrodas. Vāji skābā urīna – bezkrāsaini , graudaini, apaļi; tā kodols var sastāvēt no vairākām daļām. Sārmainā urīnā tie uzbriest un palielinās; vairs nav saskatāma kontūra un graudainība . Stipri sārmainā urīnā- izirst un veido gļotainu nogulšņu masu. Vesela cilvēka urīnā, veicot pārbaudi ar stripiem, leikocītiem nav jābūt, bet mikroskopiski, apskatot sedimentu, sievietēm var būt 4-5 un vīriešiem 2-3 leikocīti redzes laukā.
…
