Savu referātu es rakstīšu par utopisko un pragmatisko vairāku filozofu darbos. Terminus „utopiskais” un „pragmatiskais” var daļēji pielīdzināt terminiem „iespējamais” un „neiespējamais”.
Šo „iespējamo” un „neiespējamo” var meklēt visdažādākajos filozofu darbos – gan tajos, kuru centrālā tēma ir valsts iekārtas un uzbūves veids (piemēram, Platona ideālā valsts), gan tajos, kas padziļināti apskata cilvēku būtību u.c. Filozofi bieži ir centušies radīt ideālo modeli (valstij, sabiedrībai, starptautisko attiecību sistēmai), tomēr, ņemot vērā, cilvēka sarežģīto būtību un dažādu cilvēku rīcības atšķirīgos motīvus, nav iespējams cilvēku iekļaut kādā shēmā un cerēt, ka viņš rīkosies tieši tā, kā shēmā paredzēts.
Sākumā aplūkošu antīko filozofu skatījumu (konkrēti, Platona), idejas par ideālo valsti – režīmu, kas maksimāli apmierinātu visu intereses un vēlmes. Aplūkošu un centīšos analizēt arī uzskatus par cilvēku dabu un būtību, kā arī cilvēku dabas ietekmi uz valsti kopumā.
Apskatīšu arī Kārļa Marksa darbus un uzskatus par sabiedrisko iekārtu un cilvēka būtību. Kārļa Marksa idejas 20. gs. vairākas lielas (arī mazas) valstis ir centušās īstenot dzīvē (vai vismaz deklarēja, ka cenšas to darīt). Šie centieni ir izraisījuši daudzas traģēdijas 20. gs. un rodas jautājums – Vai tas ir tas, ko Markss vēlējās panākt? Iespējams, ka viņa idejas netika īstenotas tā, kā viņš to bija vēlējies un viņa uzvārds tika izmantots ļaunprātīgi.
Jāpiezīmē, ka filozofi, bieži vien, apzināti rakstīja utopiskos darbus, paši apzinoties, ka viņu idejas nav iespējams pilnvērtīgi īstenot. Šos „ideālos modeļus” viņi radīja, lai liktu cilvēkiem aizdomāties par tām vērtībām, kuras viņi minēja šajos modeļos, kā arī, lai cilvēkiem būtu orientieris, uz kuru tiekties. Šie ideālie modeļi būtu līdzīgi kā horizonts jūrā – nesasniedzamas idejas (utopijas), tomēr skaidri redzamas, tādas, uz kurām var tiekties.
Galvenās darba metodes būs salīdzināšana ar mūsdienu un citu laiku reālijām, kā arī mani subjektīvi centieni izdalīt (atbilstoši manam spriedumam) utopisko un pragmatisko, to pamatojot. …
